Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums. Tajā iekļauti darbi septiņās kultūras nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla, kā arī ainavas. Šobrīd Latvijas Kultūras ministrijas veidotajā kanonā iekļautas 99 Latvijas kultūras vērtības,^[1] tiek plānots to papildināt.^[2] Darbs pie kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē^[1] Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadībā. Pie katras kultūras nozares vērtību atlases strādāja atsevišķa darba grupa. Kā paraugi tika izmantoti citu valstu — Dānijas un Nīderlandes kultūras kanoni.^[3] Kanons ir saņēmis gan atzinību kā mācību materiāls,^[1] gan kritiku par metodoloģijas trūkumu un nedemokrātisku pieeju tā izveidē.^[2]^[3]

2021. gada jūnijā kanonā tika iekļautas astoņas Latvijas kanoniskās ainavas.^[4]

Ietvertās kultūras vērtības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu viensēta un tās elementi 16.—21. gadsimts
Vecrīgas siluets 13.—21. gadsimts
Rundāles pils 1736—1740, 1763—1768
Kristofs Hāberlands 1750—1803
Reinholds Šmēlings 1840—1917
Ata Ķeniņa ģimnāzija Rīgā, Tērbatas iela 15/17 1905
Koka ēku kolekcija Rīgā (Ķīpsala, Kalnciema iela un Mūrnieku iela) 18.—21. gadsimts
Dzintaru koncertzāle 1936—2008
Salaspils memoriāls 1967
Dailes teātris 1959—1976
Andris Kronbergs (1951)
Gunārs Birkerts (1925—2017)
Etnogrāfiskais sēdeklis — stulpiņš 17.—21. gadsimts
Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923—1929
Fotoaparāts "Minox" 1936—1937
Mopēds "Rīga 12" 20. gadsimta 70. gadu beigas — 80. gadu sākums
Latvijas plakāti 20. gadsimta 70.—80. gadi
Latvijas nauda

Eriks Ādamsons (1907—1946) "Smalkās kaites" (1937)
Vizma Belševica (1931—2005) "Gadu gredzeni" (1969), "Dzeltu laiks" (1987), triloģija "Bille" (1995—1999)
Uldis Bērziņš (1944—2021) dzeja
Rūdolfs Blaumanis (1863—1908) noveles, "Indrāni" (1904)
Aleksandrs Čaks (1901—1950) "Mana paradīze" (1932), "Mūžības skartie" (1937—1939)
Regīna Ezera (1930—2002) "Zemdegas" (1977)
Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962) "Baltā grāmata" 1921, "Aija" (1911—1925)
Reinis un Matīss Kaudzītes (1839—1920; 1848—1926) "Mērnieku laiki" (1879)
Kārlis Mīlenbahs (1853—1916) "Latviešu valodas vārdnīca"
Jānis Poruks (1871—1911) "Pērļu zvejnieks" (1895)
Rainis (1865—1929) "Gals un sākums" (1912), "Uguns un nakts" (1905)
Kārlis Skalbe(1879—1945) "Ziemas pasakas" (1913)
Ojārs Vācietis (1933—1983) "Si minors" (1982)
Imants Ziedonis (1933—2013) "Es ieeju sevī" (1968), "Taureņu uzbrukums" (1988), "Epifānijas" 1. un 2. grāmata (1971—1974)

Emīls Dārziņš (1875—1910) "Melanholiskais valsis" simfoniskam orķestrim (1904)
Lūcija Garūta (1902—1977) "Dievs, Tava zeme deg!" — kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm (1943)
Jānis Ivanovs (1906—1983) simfonijas (1933—1983)
Jurjānu Andrejs (1856—1922) "Pūt, vējiņi" — dziesma jauktam korim (1884)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) solo dziesmas (1900—1949)
Imants Kalniņš (1941) "Ceturtā simfonija" (1973)
Jānis Mediņš (1890—1966) opera "Uguns un nakts" (1913—1919)
Emilis Melngailis (1874—1954) "Jāņuvakars" — dziesma jauktam korim (1926)
Johans Gotfrīds Mītels (1728—1788)
Raimonds Pauls (1936) dziesmas
Pēteris Vasks (1946) "Musica dolorosa" stīgu orķestrim (1983)
Jāzeps Vītols (1863—1948) "Gaismas pils" — balāde jauktam korim (1899)

Eduarda Smiļģa Dailes teātris no 1920. gada līdz 1960. gadam
Alfrēda Jaunušana vadītais Nacionālais teātris (LPSR A. Upīša Akadēmiskais drāmas teātris) no 1967. gada līdz 1981. gadam
Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātris 20. gadsimta 60. un 80. gadi
Alvja Hermaņa Jaunais Rīgas teātris no 1993. gada
Alekša Mierlauka inscenētais Raiņa "Uguns un nakts" uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā
Pētera Pētersona iestudētais Aleksandra Čaka "Spēlē, spēlmani" Jaunatnes teātrī 1972. gadā
Arnolda Liniņa iestudētais Henrika Ibsena "Brands" uzvedums Dailes Teātrī 1975. gadā
Oļģerts Kroders un viņa domu biedru teātris 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē un 70. gadu sākumā
Pēteris Pētersons un viņa dzejas teātris 20. gadsimta 60.—70. gados
Māra Ķimele un viņas psihoanalītiskais teātris
Antra Liedskalniņa — viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā
Uldis Pūcītis — viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā
Roberta Ligera vadītā "Rīgas pantomīma" 20. gadsimta 60. gadu beigās — 70. gados
Helēnas Tangijevas-Birznieces radošais ieguldījums Latvijas baleta mākslas nozarēs
Aleksandrs Lembergs un Latvijas balets 20. gadsimta 60.—80. gados.

Nikolauss Sefrenss jaunākais (1662—1710) Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabls (1697)
Janis Rozentāls (1866—1916) "Pēc Dievkalpojuma (No baznīcas)" (1894)
Vilhelms Purvītis (1872—1945) ainavas: "Pavasara ūdeņi (Maestoso)" (~1910), "Ziema" (~1908), "Pavasarī (Ziedonis)" (1933—1934)
Johans Valters (1869—1932) "Peldētāji zēni" (~1900)
Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962) ilustrācijas Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai" (1914)
Jēkabs Kazaks (1895—1920) "Bēgļi" (1917)
Jāzeps Grosvalds (1891—1920) Strēlnieku sērijas darbi (1916—1917)
Teodors Zaļkalns (1876—1972) Sēdošā māmiņa (1916—1923)
Kārlis Zāle (1888—1942) Monumentālā tēlniecība: Brāļu kapu ansamblis (1924—1936) un Brīvības piemineklis (1931—1935)
Darbnīcas "Baltars" porcelāns (1925—1928)
Niklāvs Strunke (1894—1966) "Cilvēks, kas ieiet istabā" (1927)
Ģederts Eliass (1887—1975) "Pie akas" (~1935)
Kārlis Padegs (1911—1940) sērija "Sarkanie smiekli" (1930—1931)
Boriss Bērziņš (1930—2002) "Mākslinieks un modelis" (1985)
Egons Spuris (1931—1990) cikls "Rīgas proletāriešu rajoni 19. gs. beigas, 20. gs. sākums" 20. gadsimta 70.—80. gadi