Latvija (koris)

Vikipēdijas lapa
Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Darbības gadi 1942—pašlaik
Mājaslapa www.koris.lv

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir Latvijas kora kolektīvs, dibināts 1942. gadā. Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.[1]

Koris ir septiņkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (1998, 2000, 2002, 2009, 2010, 2011, 2016) un 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts, un 2007. gadā Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts.

Koris daudzkārt uzstājies ārpus Latvijas, tajā skaitā visprestižākajās koncertzālēs (Amsterdamas Concertgebouw; Hamburgas Laeiszhalle; Lucernas koncertzālē; Montrē Igora Stravinska zālē u.c.). Koris sadarbojies ar vadošajiem Eiropas orķestriem — Karalisko Concertgebouw simfonisko orķestri, Bavārijas radio simfonisko orķestri un Londonas filharmonisko orķestri, kā arī ar Gustava Mālera kamerorķestri un ar citiem orķestriem no Vācijas, Somijas, Singapūras, Izraēlas, ASV, Igaunijas, Krievijas. Koris ir sadarbojies arī ar diriģentiem Marisu Jansonu, Andri Nelsonu, Nēmi Jervi, Pāvo Jervi, Kristianu Jervi, Davidu Zinamnu, Vladimiru Jurovski, Valēriju Gergijevu, Zubinu Mehtu, Vladimiru Fedosejevu, Simonu Jangu, Tenu Kaljusti un daudziem citiem.

Nozīmīgākie koncerti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2023. gada novembrī debija Esenes festivālā Festival NOW! ar Duisburgas Filharmonijas orķestri. Ar franču diriģentu Silvēnu Kamberlingu atskaņoja Ģērga Ligeti Requiem un Lux Aeterna.

2023. gada oktobrī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" piedalījās Bavārijas Valsts orķestra 500. gadu jubilejas gada svinībās diriģenta Kirila Petrenko vadībā atskaņojot Gustava Mālera 8. simfoniju.

2023. gada februāris - atgriešanās Honkongā un atkārtota sadarbība ar diriģentu Jāpu van Svēdenu, atskaņojot Johana Sebastiana Baha Mateja pasiju Honkongas kultūras centrā.

2022. gada decembrī pirmā tikšanās ar Latvijas Nacionāla simfoniskā orķestra māksliniecisko vadītāju Tarmo Peltokoski, atskaņojot Ralfa Vona Viljamsa "Jūras simfoniju" Rīgas Domā.

2022. gada septembrī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" priekšā pirmo reizi stājas Krista Audere - 2021. gada Ērika Eriksona starptautiskā jauno diriģentu konkursa laureāte.

2022. gada maijā komponista Bernarda Benoliela mūža darba "Infinity - Edge. Transcendental requiem" atskaņojums Lielajā ģildē. [2] Darbs veltīts visiem māksliniekiem, kuru dzīvi izpostījušas kara šausmas.

2022. gada aprīlī Gustava Mālera 3. simfonija Elbas filharmonijā Hamburgā. Diriģents - Kents Nagano.

2022. gada martā Zirgu ielas koncertzālē notiek kora kameroperas bērniem "Ej nu ej" pirmizrādes.[3]

2021. gada aprīlī Lielās Piektdienas koncerts Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", orķestris "Sinfonietta Rīga" un diriģents Māris Sirmais atskaņo Arvo Perta "Ādama žēlabas" un Džeimsa Makmilana kantāti korim un stīgu orķestrim "Septiņi pēdējie vārdi pie krusta".

2020. gada decembrī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" vīru sastāvs atkārtoti koncertē Amstrdamas Karaliskajā Concertgebouw koncertzālē.

2019. decembrī kora koncerttūre Spānijā - Saragosas, Barselonas un Madrides koncertzālēs atskaņojot Bēthovena Missa Solemnis kopā ar diriģentu Džanandrea Noseadu.

2019. septembrī dalība festivālā Ruhrtriennale sešās Evolution izrādēs atskaņojot Ģērģa Ligeti Rekviēmu. [4]

2019. gada februārī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un Māra Sirmā pirmais solokoncerts Elbas filharmonijā Hamburgā kopā ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu.[5]

2018. gada maijā Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" debija Madrides Nacionālajā Mūzikas auditorijā atskaņojot Bēthovena 9. simfoniju kopā ar Kadakesas orķestri poļu diriģenta Antona Vita vadībā.

2018. gada 4. maijā projekta "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" noslēguma dižkoncerts pulcējot kopā vairā kā 800 dziedātāju un atskaņojot 14 jaundarbus.[6]

2018. gada aprīlī Johannesa Brāmsa "Vācu rekviēma" 150. gadadienas koncerts Brēmenes Domā kopā ar diriģentu Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri.

2017. gada oktobrī koncerti Pekinā un Šanhajā kopā ar maestro Pāvo Jervi un Brēmenes Vācu kamerfilharmonisko orķestri, atskaņojot Bēthovena 9. simfoniju.

2017. gada aprīlī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" debijas koncerts Elbas filharmonijā Hamburgā ar Mālera 8. simfoniju.

2015. gada jūnijā Rūdolfa Tobiasa oratorijas "Jonas vēstījums" atskaņojums Lepcigas Gewandhaus koncertzālē ar MDR Simfonisko orķestri un diriģentu Nēmi Jervi.

2015. gada maijā koris debitē Parīzes Elizejas lauku teātrī, atskaņojot Džuzepes Verdi Rekviēmu diriģenta Andra Pogas vadībā

2015. gada aprīlī koris koncertē Ņujorkā, prezentējot Baltijas kormūziku koncertos Linkolna centrā un Barišņikova Mākslas centrā.

2014. gada jūnijā Valsts Akadēmiskais koris atskaņoja Gustava Mālera 2. simfoniju Atēnās, koncertzālē Megaron, kopā ar Izraēlas Filharmonisko orķestri un maestro Zubinu Mehtu

2013. gada novembrī koris piedalījās koncertos Sanktpēterburgā un Maskavā Čaikovska filharmonijā, kur atskaņoja Mocarta rekviēmu, Arvo Perta Te Deum. Koncerti notika par godu diriģentam Marisam Jansonam.

2011. gada oktobrī koris uzstājās Minhenes Filharmonijas zālē Gasteig, kur atskaņoja Gustava Mālera 8. simfoniju diriģenta Marisa Jansona vadībā.

2011. gada septembrī koris debitēja Briseles Mākslas centrā Klara festival ietvaros, kur uzstājās kopā ar diriģentu Vladimiru Jurovski un Londonas filharmonisko orķestri.

2011. gada martā koris debitēja Amsterdamā Karaliskajā Concertgebouw zālē, kur diriģenta Marisa Jansona vadībā atskaņoja Gustava Mālera "8. simfoniju".

2010. gada novembrī Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" ar trīs koncertiem Linkolna centra rīkotajā White Light Festival debitēja Ņujorkā (ASV), tai skaitā kopprojektā ar islandiešu grupas Sigur Ros mūziķiem piedaloties pasaules pirmatskaņojumos Kjartana Sveinsona kompozīcijas Credo un Jonsi & Aleksa albuma Riceboy Sleeps darbu aranžijām korim un simfoniskajam orķestrim. Par koncertu publicētas pozitīvas recenzijas gan The New York Times, gan The Rolling Stone.

2010. gada septembrī koris Latvija debitēja Montrē festivālā, kas sadarbībā ar Lucernas festivālu maestro Davida Zinmana vadībā rīkoja grandiozu A. Šenberga Gurres dziesmu koncertatskaņojumus abos festivālos.

2009. gada martā koris "Latvija" debitēja Lucernas festivālā, jūlijā koris Vācijas Reingavas festivālā atskaņoja Rodiona Ščedrina "Apzīmogoto eņģeli". Ščedrins pēc šī koncerta nosauca kori par labāko pasaulē. 2010. gada maijā ierakstu kompānija WERGO šo koncertierakstu izdeva kompaktdiskā. Septembrī koris uzstājās Hamburgas simfoniķu sezonas atklāšanas koncertā Laeiszhalle un Berlīnes mūzikas festivālā.

Sadarbībā ar Helsinku simfonisko orķestri un diriģentu Junu Sturgordu koris 11. septembrī koncertzālē "Finlandia" Helsinkos piedalijās Rodiona Ščedrina koncertoperas "Apburtais Ceļotājs" (2002) pirmatskaņojumā Skandināvijā.

2008. gada februārī koris "Latvija" piedalījās Arvo Pērta darba Deer’s Cry pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā "Baltijas balsis". Koncertā tika pirmatskaņoti arī Riharda Dubras Hail To The Queen of Heaven un Georga Pelēča darbs Blood Upon A Rose.

2007. gadā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" organizēja 10. Starptautisko garīgās mūzikas festivālu. Šā festivāla ietvaros notika Leonarda Bernsteina "Mesas" pirmatskaņojums Latvijā.

2007. gada septembrī Brēmenes Mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar diriģentu Tenu Kaljusti un Brēmenes Simfonisko orķestri piedalījās pasaules pirmatskaņojumā, izpildot Lēras Auerbahas "Krievu rekviēmu".

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" ir piedalījies mūzikas ierakstā filmai "Parfīms". 2006. gada septembrī mūzika kinofilmai ir izdota arī EMI Classics kompaktdiskā ar nosaukumu Perfume (Original Soundtrack). Šī skaņu celiņa ierakstā piedalījās arī Berlīnes Filharmoniķi diriģenta Sera Saimona Ratla vadībā. Koris ir piedalījies arī Warner Brothers, Harmonia Mundi ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī daudzos latviešu, vāciešu, beļģu, u.c. ārvalstu leiblu un izdevniecību mūzikas ierakstos.

2006. gada martā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar Gustava Mālera kamerorķestri un diriģentu Tenu Kaljusti muzicēja Itālijas pilsētā Ferrārā, atskaņojot Arvo Perta darbus In principio un Cecilia, vergine romana.

2005. gada jūnijā koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska Les Noces izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu — atskaņoja a cappella programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā Estonia koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio Coro. Februārī koris Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā.

2004. gada oktobrī un novembrī koris koncertēja Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā un citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris piedalījās komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā.

2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā Day of welcomes.

2003. gada septembrī 6. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris piedalījās igauņu komponista Arvo Perta autorkoncertā Rīgas Domā.

No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā — piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX International Bodensee Festival.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "No Baltijas krasta" (2008)
  • "Ēriks Ešenvalds Passion and Resurrection, Rihards Dubra Te Deum"(2006)
  • "Parfīms" (2006)
  • "Latvijas simfoniskā mūzika. XXI gadsimts" (2005)
  • "Valsts kora LATVIJA koncerts Sv.Vita bazilikā Ellwangen" (2003)
  • "Mūzika Augš-Švābijas klosteros — bijusī benediktīņu abatija Zwiefalten" (2003)
  • "Garīgā mūzika" (2002)
  • "Valsts Akadēmiskajam korim LATVIJA - 60" (2002)
  • "Starp divām mūžībām..." (2001)
  • "Dievs, Tava zeme deg!" (2000)
  • "Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA un ērģelnieks Atis Stepiņš Rīgas Domā" (1998)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Apraksts». koris.lv.
  2. ↑ «INFINITY - EDGE. TRANSCENDENTAL REQUIEM». Festivāls ARĒNA.
  3. ↑ «Kora kameropera bērniem EJ NU EJ». koris.lv.
  4. ↑ «Ruhrtriennale».
  5. ↑ «Koris «Latvija» atgriežas uz Elbas filharmonijas skatuves kopā ar Ivetu Apkalnu». LSM.
  6. ↑ «LV100». Skatīts: 28.05.2024..

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvija_(koris)&oldid=4064147"