"Genderlect" stilu teorija

Vikipēdijas lapa

"Genderlect" stilu teorija (Genderlect styles theory)ir teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka vīrieši un sievietes komunicē kā dažādu dialektu pārstāvji. Teorijas autore ir Debora Tanena. Teorijas pamatā ir uzskats, ka sievietes un vīrieši komunicē atšķirīgi - viens otra teikto var pārprast, tāpēc var rasties konflikti. Teorijā tiek atklāts profesores viedoklis par to, kāpēc bieži netiek uztverta otra dzimuma teiktā ideja; kāpēc var rasties konflikti.

Teorijas pamatprincipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teorijas pamatā ir uzskats, ka vīrieši un sievietes komunicē atšķirīgi – it kā būtu cita dialekta pārstāvji. Lai arī runas īpašības ikdienā ir praktiski nemanāmas, tās var radīt problēmas dažādās dzīves situācijās – teorijas mērķis ir parādīt šīs atšķirības, lai cilvēki zinātu iespējamās nepilnības komunikācijā. Deboras Tanenas teorija par sieviešu un vīriešu komunikāciju kā komunikāciju starp dažādiem dialektiem pauž attieksmi par potenciālajām konfliktēšanas iespējam, neizslēdzot varbūtību, ka fakti, kas teorijā minēti ir pastāvošo stereotipu ietekmē radušies.

Stāstu stāstīšana, uzklausīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no būtiskākajām atšķirībām ir stāstu stāstīšanā. Sievietei runājot, tiek atklātas daudzas būtiskas iezīmes un pašas vajadzības, bieži savos stāstos sieviete sevi attēlo kā neveiklu būtni, klausoties cita stāstījumā, bieži pārtrauc runātāju, lai paustu atbalstu viņa teiktajam. Savukārt vīrietis ar savu stāstu palīdzību vēlas nodrošināt savu pārākumu – viņa mērķis ir parādīt, cik labs viņš ir; vīrietis biežāk nekā sieviete stāsta jokus un anekdotes, ir varonis savos stāstos un jebkuru iejaukšanos uztver kā „varas maiņu”. Sievietes uztur acu kontaktus, jo tiecas pēc savstarpējas sapratnes. Arī ar piekrītošiem vārdiem sievietes norāda, ka klausās un atbalsta runātāju. Pārtraucot parāda atbalstu. Savukārt, vīriešiem tipiska ir atbilde „es tev piekrītu”, acu kontakts nav tik izteikts un klausīšanās paiet bez piekrišanas un atbalsta izrādīšanas.

Jautājumu uzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teorija rāda, ka vīrieši neuzdod daudz jautājumus pēc palīdzības meklējot, jo tas ietekmē viņu publisko tēlu, tāpat mainītos viņu vienaldzība. Sievietēm jautājumu uzdošana ir svarīga, lai nostiprinātu attiecības, svarīgs komunikācijas aspekts. Jautājot palīdzību, sievietei var būt arī pašai nemanāma vēlme sarunu pārvērst vieglā dialogā.

Konflikts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konfliktu sieviete uzskata par draudu komunikācijai un sadarbībai, visiem spēkiem cenšas atvairīt pastāvošos draudus. Vīrietis jūtas komfortabli arī konfliktā, jo tā var parādīt savu pārākumu un spēku.

Sadarbība – statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sieviete tiecas pēc komunikācijas, tuvināšanās, kamēr vīrietim svarīga ir sava statusa nostiprināšana. Sievietes sagaida siltas attiecības, komunikāciju cilvēku starpā. Vīrieši izvairās no pļāpāšanas, vēlas nostiprināt savu stāvokli kā autoritāti sabiedrībā. Debora Tanena atzīst, ka tas nav vienīgais sieviešu un vīriešu mērķis, taču šie mēdz būt tipiskie darbības mērķi un vajadzības.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezentācija "Genderlect styles" [1] Informācija par autori un teoriju [2] Griffin’s „A first look at communication theory” (2009) „Genderlect styles” by Deborah Tannen

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://prezi.com/18zjil5skj7i/the-genderlect-theory-deborah-tannen/
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 10. decembrī.