"Netīrā" bumba

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

"Netīrā" bumba ir spridzināšanas ierīce, kas sastāv no radioaktīva materiāla un parastās ķīmiskās sprāgstvielas, kas ir tās enerģijas avots. Par "netīrajām bumbām" dēvē arī atombumbas, kam ir tāda materiāla apvalks, kas radiācijas iedarbībā viegli veido lielu daudzumu radioaktīvu izotopu (sk. kobalta bumba).

"Netīro" bumbu pielietošanas mērķis ir nevis objektu mehāniska sagraušana, bet apkārtnes piesārņošana ar radionuklīdiem, lai apstarotu cilvēkus un dzīvniekus, kā arī radītu iespējami lielāku psiholoģisko efektu un finansiālus zaudējumus teritorijas attīrīšanai [1]. Tā kā ķīmiskās "netīrās" bumbas ir relatīvi viegli izgatavojamas, tās varētu izmantot teroristi. To izgatavošanai var pielietot praktiski jebkuru ķīmisko sprāgstvielu, piemēram, trotilu[2]. Kā radioaktīvos materiālus iespējams pielietot nelegāli iegūtus kodolatkritumus un dažādus radioaktīvo izotopu preparātus. Relatīvi vieglāk pieejami ir cēzijs-137 ar pussabrukšanas periodu 30,1 gads (dod gamma un beta starus); stroncijs-90 ar pussabrukšanas periodu 28,5 gadi (tikai beta starojums); polonijs-210 (spēcīgs alfa starojums un diezgan īss pussabrukšanas periods — 138 dienas). Detonējot sprāgstvielai, rodas radioaktīvu putekļu mākonis, kas nosēžas uz apkārtējiem priekšmetiem un ko var ieelpot cilvēki. Ar šādu ierīci var saindēt vairākus pilsētas kvartālus[3].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]