Ādams Krieviņš

Vikipēdijas lapa
Ādams Krieviņš
Latvijas darba ministrs
Amatā
1924. gada 27. janvāris — 1925. gada 31. marts
Premjerministrs Voldemārs Zāmuēls
Hugo Celmiņš
Priekštecis Gustavs Klaustiņš
Pēctecis Voldemārs Salnais
Rīgas pilsētas galva
Amatā
1928. gada 16. marts — 1931. gada 5. maijs
Priekštecis Alfrēds Andersons
Pēctecis Hugo Celmiņš

Dzimšanas dati 1889. gada 1. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Mazsalacas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1951. gada 17. jūlijā (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Noriļska, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Radikālo demokrātu partija
Profesija skolotājs

Ādams Krieviņš (1889. gada 1. septembris1951. gada 17. jūlijs) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Līdz 1923. gadam — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, vēlāk pievienojies Radikālo demokrātu partijai. Bijis Latvijas darba ministrs (1924—1925) un Rīgas pilsētas galva (1928—1931).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ādams Krieviņš piedzima 1889. gada 1. septembrī Mazsalacas pagastā.[1] Mācījies Limbažu pilsētas skolā.[2] Par dalību 1905. gada revolūcijā ticis apcietināts. 1908. gadā nolicis skolotāja eksāmenu Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā strādājis Katlakalnā un Salas pagastā par skolotāju.[2] Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā kļuvis par Vidzemes valdības komisāra vietnieku un Rīgas apriņķa zemes padomes priekšsēdētāju.[3]

Neilgi pēc Latvijas Republikas dibināšanas kļuvis par Tautas padomes locekli.[1] No 1921. gada līdz 1923. gada augustam bija Rīgas domes deputāts, pilsētas darba nodaļas vadītājs un pilsētas galvas biedrs, pārstāvot Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP). No visiem amatiem atkāpies un izstājies no partijas, pēc tam, kad nonāca konfliktā ar LSDSP frakciju.[2][3] 1924. gada janvārī kļuvis par darba ministru Voldemāra Zāmuēla vadītajā valdībā. Amatu saglabājis pēc tam, kad par Ministru prezidentu kļuva Hugo Celmiņš. 1925. gada martā no amata atkāpies.[1] Pēc tam bija Hipotēku bankas direktors.[3]

1926. gada pavasarī piedalījies Radikālo demokrātu partijas dibināšanā.[4] No 1928. gada marta līdz 1931. gada maijam bija Rīgas pilsētas galva.[1] Šajā laikā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus, kā arī uzbūvētas vairākas dzīvojamās ēkas.[5]

1941. gada 14. jūnijā izsūtīts uz Krievijas PFSR. 1946. gadā nomira viņa sieva, pēc kā Krieviņš savam kādreizējam kaimiņam, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam Augustam Kirhenšteinam lūdza atļauju atgriezties Latvijā, kas tika atteikts.[5] Atradies Noriļlagā, 1951. gada 17. jūlijā miris Noriļskas pilsētā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Krieviņš Ādams». Letonika. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Darba ministrs Ādams Krieviņš». Valdības Vēstnesis. 1924. gada 4. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Jaunais Rīgas pilsētas galva Ādams Krieviņš». Pirmdienas Rīts. 1928. gada 19. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.
  4. «Radikalo demokratu partija». Tautas Tiesības. 1927. gada 1. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.
  5. 5,0 5,1 «Rīgas mēri 1890-1931». Diena. 2001. gada 17. augustā. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijā.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Gustavs Klaustiņš
Latvijas darba ministrs
1924. gada 27. janvāris1925. gada 31. marts
Pēctecis:
Voldemārs Salnais
Priekštecis:
Alfrēds Andersons
Rīgas pilsētas galva
1928. gada 16. marts1931. gada 5. maijs
Pēctecis:
Hugo Celmiņš