Āfrikas cūku mēris

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par cūku infekcijas slimību. Par citām jēdziena mēris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ausu cianoze ar Āfrikas mēri slimai cūkai

Āfrikas cūku mēris (pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas. Izraisītājs pieder pie Asfarviridae vīrusu grupas. Slimībai raksturīgs drudzis, cianoze un plaši asinsizplūdumi (hemorāģijas) iekšējos orgānos. Cilvēkam Āfrikas cūku mēris nav bīstams un saslimušo cūku gaļa ir lietojama uzturā. Tomēr, lai novērstu slimības izplatību, slimie vai aizdomās turamie dzīvnieki ir jālikvidē un to līķi jāsadedzina. Āfrikas cūku mēra vīruss ir ļoti izturīgs — tas ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas (inficētā cūku aizgaldā līdz mēnesim), bet līdz 4 °C atdzesētās asinīs — pusotru gadu. Liofilizētās (aukstumā un vakuumā izžāvētās) asinīs var saglabāties pat 8 gadus.[1] Tiešos saules staros vīruss iet bojā dažu stundu laikā; karsējot 70 °C temperatūrā — pusstundas laikā. Izplatās kā tiešu, tā netiešu kontaktu laikā; vīrusu var pārnēsāt ērces un kukaiņi.

Pirmo reizi šī slimība konstatēta 1907. gadā Kenijā, vēlāk izplatījusies arī Dienvidamerikā un Karību salās, bet Eiropā fiksēta 1957. gadā Portugālē.

Latvijā Āfrikas cūku mēris pirmo reizi reģistrēts 2014. gada 26. jūnijā. Vairākos Latvijas reģionos Krievijas un Igaunijas pierobežā izsludināts ārkārtas stāvoklis, karantīnas zonā tiek pārbaudīti transportlīdzekļi. Tiek veikta 100% bagāžas kontrole iebraucējiem no Krievijas un Baltkrievijas — gaļu, pienu un to izstrādājumus Eiropas Savienībā no trešajām valstīm ievest aizliegts.

Brīdinājums par Āfrikas un klasisko cūku mēri

Vīruss nodara milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai un 2014. gadā Baltijas valstu kopējie zaudējumi no tā lēšami 50 miljonos eiro.

Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Palielinātas nieres un asinsizplūdumi muskuļos slimai cūkai

Āfrikas cūku mēra inkubācijas periods ir 5—15 dienas. Saslimušajām cūkām ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tās ir apātiskas, gurdenas, guļ, saspiedušās kopā. Novērojama vemšana, atsacīšanās no barības, caureja. Uz ādas veidojas sārti plankumi (zemādas asinsizplūdumi), kas nepazūd, tiem uzspiežot. Mēdz būt ķermeņa pakaļdaļas paralīze, kustību koordinācijas traucējumi. Grūsnām sivēnmātēm slimība izraisa abortu. Dzīvnieku mirstība šai slimībai ir augsta un sasniedz pat 100%.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās nepastāv efektīvas medikamentozas ārstēšanas metodes un nav arī izstrādāta efektīva profilaktiska vakcīna.

Profilakse[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai novērstu mājas cūku saslimšanu, cūku turēšanas novietnēs jāievēro stingri biodrošības pasākumi. Nedrīkst pieļaut mājas cūku kontaktus ar meža cūkām; nedrīkst izbarot tām nomedīto meža cūku gaļas atliekas; neizmantot cūku kopšanā medību apģērbu vai apģērbu, ar ko būts mežā; pakaišiem jāizmanto materiāls, kas nav bijis kontaktā ar meža cūkām. Jādezinficē autotransports un cits aprīkojums, ko izmanto dzīvnieku un to kopšanas materiālu pārvešanai; pie ieejām novietnēs jāizvieto dezinfekcijas paklāji; jāmazgā rokas pirms cūku kopšanas. Regulāri jāveic deratizācija (grauzēju izķeršana) novietnēs. Nedrīkst pieļaut suņu un kaķu iekļūšanu kūtī; tajā nav jālaiž nepiederošas personas. Aizliegts izmest mežā nobeigušos mājdzīvniekus vai nomedītu meža cūku atliekas.

Jāsamazina meža cūku skaits mēra skartajos reģionos, tās izmedījot.

Ja cūkas izskatās neveselas vai ir nobeigušās, par to nekavējoties jāinformē veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārais dienests.

Mēra apturēšanai jālikvidē inficētie dzīvnieki, to gaļas produkcija, ar slimiem dzīvniekiem kontaktā bijušie rīki un materiāli. Ja iegādāta nezināmas izcelsmes gaļa, tā jāsadala pēc iespējas mazākos gabalos un termiski jāapstrādā tā, lai iekšējā temperatūra būtu vismaz 71 °C un noturētos divas stundas.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1971. gadā Āfrikas cūku mēra epidēmija plosījās Kubā un sešu nedēļu laikā nācās nokaut pusmiljonu cūku. Fidels Kastro šajā sakarā paziņoja, ka vīrusu ieveduši ASV specdienesti Kubas ekonomikas destabilizēšanas nolūkā.

2013. gadā, lai nepieļautu infekcijas izplatību ar meža cūkām, Baltijas valstu un Polijas veterinārie dienesti vienojās būvēt žogu pa Eiropas Savienības ārējo robežu, tomēr tas netika izdarīts sabiedrības neizpratnes dēļ. Šobrīd zaudējumi no mēra tiek prognozēti lielāki, nekā būtu izmaksājis šāds žogs.

Pārtikas un veterinārā dienesta veiktās cūku mēra skarto Latgales novadu apsekošanas laikā 2014. gada jūlijā tika konstatēts, ka lielai daļai pierobežas iedzīvotāju nav nekas zināms par izsludināto ārkārtas stāvokli, jo viņi dzīvo Krievijas informatīvajā telpā.[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Āfrikas cūku mēris. Žurn. Praktiskais latvietis, 2014, Nr. 29, 30. lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Āfrikas cūku mēris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. martā. Skatīts: 2014. gada 30. jūlijā.
  2. Āfrikas cūku mēris. Žurn. Sestdiena, 2014, 25.—31. jūlijs, 10. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]