Āfrikas jakana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āfrikas jakana
Actophilornis africana (Gmelin, 1789)
Āfrikas jakana
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Jakanas (Jacanidae)
Ģints Āfrikas jakanas (Actophilornis)
Suga Āfrikas jakana (Actophilornis africana)
Izplatība
Āfrikas jakanas izplatības areāls

Āfrikas jakana (Actophilornis africana) ir viena no jakanu dzimtas (Jacanidae) Āfrikas jakanu ģints (Actophilornis) bridējputnu sugām, kas dzīvo tikai Āfrikā. Āfrikas jakanu ģintī ir vēl viena jakanu suga - Madagaskaras jakana (Actophilornis albinucha).

Āfrikas jakanu var sastapt Kenijas, Senegālas, Gambijas, Mauritānijas, Etiopijas, Somālijas, Namībijas, Botsvanas un Dienvidāfrikas teritorijās[1]. Āfrikas jakanas dzīvo saldūdens ezeros vai purvos un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām).

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas jakana staigā pa ūdensaugu lapām

Āfrikas jakanu ir ļoti viegli atpazīt. Putns ir apmēram 23 - 31 cm garš, ar garām kājām un kaklu, svars 137 - 261 g[2]. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Kā visām jakanām Āfrikas jakanai ir ļoti gari kāju pirksti, kas ļauj jakanai staigāt pa peldošo ūdensaugu lapām[3]. Āfrikas jakana pamatā pārvietojas tikai soļojot pa lapām, ļoti reti paceļoties gaisā[2]. Tās ir arī labas peldētājas un nirējas. Jakana var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamai[4].

Āfrikas jakana ir kastaņbrūnā krāsā ar melniem spārnu galiem. Tās kakls un galva ir trīs krāsās: baltajam kaklam un sejai ir melna mugurpuse un pakausis, pakakle un pamatne pie krūtīm dzelgana. Knābis ir gaišā, zilganpelēkā krāsā, tā pamatne pagarināta, apņemot visu pieres daļu, gar knābja pamatni veidojas garš, šaurs, melns apspalvojums, kurā vizuāli pazūd melnās acis. Kājas un to pirksti gaiši pelēki.

Āfrikas jakana pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ūdensaugu sēklām. Tās, pārvietojoties pa ūdensaugu lapām, uzlasa kukaiņus gan no augiem, gan ūdens virsmas. Reizēm jakanas uzlasa kukaiņus, kuri dzīvo uz nīlzirgu mugurām. Staigājot pa nīlzirga mugurām, šie putni ar saviem nagiem saskrāpē to ādu, tādēļ nīlzirgi cenšas tos nokampt, rezultātā apdraudot Āfrikas jakanas dzīvību.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas jakanas cālēns

Lietus sezonas laikā Āfrikas jakanai ir vairošanās sezona. Mātītēm ir savas teritorijas, un riesta laikā tās cenšas sapāroties ar pēc iespējas vairākiem tēviņiem[2].

Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Katras olas izskats ir atšķirīgs. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošu vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas[4]. Pēc 22 - 28 dienām izšķiļas mazās jakanas[2].

Jau pēc izšķilšanās jakanas cāļi uzreiz var skriet. Tēvs tos audzina un apmāca kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Cāļi paliek kopā ar tēvu 40 - 70 dienas. Ja mazajiem draud briesmas, tēvs tos paslēpj zem saviem spārniem[4].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]