Āfrikas jakāns

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Āfrikas jakana)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āfrikas jakāns
Actophilornis africana (Gmelin, 1789)
Āfrikas jakāns
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Jakānu dzimta (Jacanidae)
Ģints Āfrikas jakāni (Actophilornis)
Suga Āfrikas jakāns (Actophilornis africana)
Izplatība
Āfrikas jakāna izplatības areāls
Āfrikas jakāns Vikikrātuvē

Āfrikas jakāns (Actophilornis africana) ir viena no jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu sugām, kas pieder pie Āfrikas jakānu ģints (Actophilornis). Tas mājo plašā izplatības areālā Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Āfrikas jakānu ģintī ir vēl viena jakānu suga - Madagaskaras jakāns (Actophilornis albinucha).

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas jakāns sastopams Kenijas, Senegālas, Gambijas, Mauritānijas, Etiopijas, Somālijas, Namībijas, Botsvanas un Dienvidāfrikas teritorijās[1] Tas dzīvo stāvošu ūdeņu saldūdens ezeros vai purvos, un dīķos ar atbilstošu veģetāciju (augi ar peldošām lapām).

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas jakāns staigā pa ūdensaugu lapām

Āfrikas jakānu ir ļoti viegli atpazīt. Putns ir apmēram 23—31 cm liels, ar garu kaklu, garām kājām un pirkstiem, svars 137—261 g.[2] Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Kā visām jakānām Āfrikas jakānam ir ļoti gari kāju pirksti, kas ļauj jakānam staigāt pa peldošo ūdensaugu lapām.[3] Tas pamatā pārvietojas tikai soļojot pa lapām, ļoti reti paceļoties gaisā.[2] Tas ir arī labs peldētājs un nirējs. Jakāns var pārpeldēt brīvus ūdens klajumus no vienas lapu "salas" līdz nākamajai.[4]

Āfrikas jakāns ir kastaņbrūnā krāsā ar melniem spārnu galiem. Tā kakls un galva ir trīs krāsās: baltajam kaklam un sejai ir melna aizmugurējā daļa un pakausis, bet pakakle un pamatne pie krūtīm iedzeltenas. Knābis ir gaišā, zilganpelēkā krāsā, tā pamatne pagarināta, apņemot visu pieres daļu. Uz acīm šaura, melna švīka, kurā vizuāli pazūd melnās acis. Kājas un to pirksti gaiši pelēki.

Āfrikas jakāns pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ūdensaugu sēklām. Tas, pārvietojoties pa ūdensaugu lapām, uzlasa kukaiņus gan no augiem, gan ūdens virsmas. Reizēm jakāns uzlasa kukaiņus, kuri dzīvo uz nīlzirgu mugurām. Staigājot pa nīlzirga mugurām, šie putni ar saviem nagiem saskrāpē to ādu, tādēļ nīlzirgi cenšas no tiem atbrīvoties, rezultātā apdraudot Āfrikas jakānu dzīvību.

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas jakāna cālēns

Lietus sezonas laikā Āfrikas jakāniem ir vairošanās sezona. Mātītēm ir savas teritorijas un riesta laikā tās cenšas sapāroties ar pēc iespējas vairākiem tēviņiem.[2] Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, kurā mātīte iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Katras olas izskats ir nedaudz atšķirīgs. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī viņš aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Ja ligzda sāk grimt un olām draud briesmas, tēviņš tās paņem zem spārniem un pārnes uz jaunu, drošāku vietu. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas.[4] Pēc 22—28 dienām izšķiļas mazie jakāni.[2]

Drīz pēc izšķilšanās jakānu cāļi var skriet. Tēvs tos audzina un apmāca, kā atrast kukaiņus, gliemjus, tārpus, mazus krabīšus un zivis, kā arī augu sēklas. Cāļi paliek kopā ar tēvu 40—70 dienas. Ja mazajiem draud briesmas, tēvs tos paslēpj zem saviem spārniem.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]