Ārstniecības salvija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ārstniecības salvija
Salvia officinalis L.
Ārstniecības salvija (Salvia officinalis)
Ārstniecības salvija (Salvia officinalis)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta Lūpziežu dzimta (Lamiaceae)
Ģints Salvijas (Salvia)
Suga Ārstniecības salvija (S. officinalis)

Ārstniecības salvija (latīņu: Salvia officinalis) ir 50 cm augsts, daudzgadīgs panātru jeb lūpziežu dzimtas puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iegarenas, pretējas ar kātu, klātas ar matiņiem. Ziedi zilivioleti, sakopoti mieturos, kas stumbru un zaru galā veido pārtrauktus ķekarus. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis 4 riekstiņu skaldauglis.

Augs savvaļā aug Vidusjūras apgabalā. Aug kaļķainās kalnu nogāzēs. Latvijā sastopama vienīgi stādījumos.

  • Ārstniecības augs. Salvija satur ēterisko eļļu, kuras galvenās sastāvvielas ir p-cineols, tujons, pinēns, salvēns, borneols, cedrēns. Ārstniecības salvijas lapu uzlējumu lieto kā savelkošu, dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli, it īpaši mutes dobuma un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma ārstēšanai. Tautas medicīnā to lieto pret svīšanu, piena sekrēcijas samazināšanai, kuņģa un zarnu iekaisumu, meteorisma, caurejas, aknu, žultspūsļa un nieru iekaisumu ārstēšanai[1].
  • Garšaugs. Svaigas un žāvētas lapas lieto pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, siera. Uzlabo garšu cūkas, mājputnu un meža putnu gaļai. Izmanto etiķa aromatizēšanai. Garšvielu maisījumos tā labi saderas ar rozmarīnu[2].

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H.Rubine, S.Ozola, V.Eniņa "Ārstniecības augu sagatavošana un lietošana"
  2. E.Indriksons "Garšaugi" ISBN 5-401-00615-2