Ātrslidošana Olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Speed skating

Ātrslidošana ir bijusi iekļauta Ziemas Olimpisko spēļu programmā kopš pirmajām Ziemas spēlēm 1924. gadā. Sieviešu disciplīnas Olimpiskajai programmai tika pievienotas 1960. gadā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ātrslidošanu pārvaldošā organizācija, Starptautiskā slidošanas savienība (ISU), Olimpiski atzīto sporta veidu sarakstā tika iekļauta uzreiz pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas dibināšanas, taču pirmoreiz nopietni par ātrslidošanas iekļaušanu Olimpiskajā programmā tika spriests pirms 1908. gada Vasaras Olimpiādes. Tomēr ātrslidošana šajās spēles netika iekļauta, kaut gan daiļslidošana, kuru arī pārvalda ISU, bija spēļu programmā. Sākotnējā kalendārā 1916. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm, kam bija jānotiek Berlīnē, bija paredzētas 3 ātrslidošanas disciplīnas,[1] taču Olimpiskās spēles tika atceltas 1. Pasaules kara dēļ.

1924. gadā Starptautiskajā Ziemas sporta nedēļā Šamonī, ko vēlāk nodēvēja par I Ziemas Olimpiskajām spēlēm, tika iekļautas 5 ātrslidošanas disciplīnas. Neierasti tam laikam, sacensību programmā bija ne tikai kombinētām distance, bet medaļas tika pasniegtas arī individuālajās sacensībās: 500 m, 1500 m, 5000 m un 10000 m distancēs. Pirms 1928. gada Olimpiskajām spēlēm kombinētā distance tika izņemta no sacensību programmas.

1932. gada Olimpiādē, kas norisinājās Leikplesidā, sacensības ātrslidošanā norisinājās pēc ASV Ātrslidošanas federācijas noteikumiem, kas nozīmē, ka ātrslidotāji sacentās mazās sportistu grupiņās (tāpat kā šorttrekā), nevis ierastajā formātā, kurā sportists trasē dodas viens pats un tiek uzņemts laiks. Šajās Olimpiskajās spēlēs pirmoreiz ātrslidošanā startēja arī sievietes, taču nevis oficiāli, bet kā demonstrācijas sporta veids. Sieviešu disciplīnām vajadzēja tikt iekļautām arī 1940. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs,[1] taču tās tika atceltas. Pēc 2. Pasaules kara sievietes nepiedalījās Olimpiādē līdz pat 1960. gadam, kad sacensību programmā tika iekļautas sieviešu 500 m, 1000 m, 1500 m un 3000 m distances.

Pēc Pasaules ātrslidošanas sprinta čempionāta izveides 1970. gadu sākumā, vīriešu 1000 m distance tika iekļauta 1976. gada spēļu programmā, savukārt sieviešu 5000 m distance, ko ISU kā oficiālu disciplīnu atzina 1981. gadā, Olimpiādē debitēja 1988. gadā. Pēdējais jaunievedums ātrslidošanas Olimpiskajā programmā ir komandu iedzīšanas sacensības, kas tika ieviestas 2006. gada spēlēs. Šīs disciplīnas iekļaušana ir zīmīga ar to, ka līdz Olimpiādei tā pat nebija bijusi iekļauta nevienā Pasaules čempionātā.

Disciplīnas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekojošajā tabulā ir parādīts, kuras ātrslidošanas disciplīnas tika iekļautas attiecīgajās Olimpiskajās spēlēs. Sieviešu sacensības 1932. gadā bija kā demonstrācijas sporta veids.

= oficiālas sacensības , (d) = demonstrācijas sacensības

Disciplīna 24 28 32 36 48 52 56 60 64 68 72 76 80 84 88 92 94 98 02 06
500 metri vīriešiem
1000 metri vīriešiem
1500 metri vīriešiem
5000 metri vīriešiem
10000 metri vīriešiem [2]
Kombinētā distance vīriešiem
Komandu iedzīšana vīriešiem
500 metri sievietēm (d)
1000 metri sievietēm (d)
1500 metri sievietēm (d)
3000 metri sievietēm
5000 metri sievietēm
Komandu iedzīšana sievietēm
Disciplīnas kopā 5 3 4 4 4 4 4 8 8 8 8 9 9 9 10 10 10 10 10 12

Medaļu skaits[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Olimpiskie medaļnieki ātrslidošanā
 V  Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 28 20 15 63
2 Karogs: Norvēģija Norvēģija 25 28 26 79
3 Karogs: Nīderlande Nīderlande 24 28 23 75
4 Karogs: Padomju Savienība PSRS 24 17 19 60
5 Karogs: Vācija Vācija 12 12 10 34
6 Karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika VDR 8 12 9 29
7 Karogs: Somija Somija 7 8 9 24
8 Karogs: Zviedrija Zviedrija 7 4 5 16
9 Karogs: Kanāda Kanāda 6 10 12 28
10 Karogs: Krievija Krievija 3 3 2 8
11 Karogs: Rietumvācija VFR 3 0 0 3
12 Karogs: Itālija Itālija 2 0 1 3
13 Karogs: Japāna Japāna 1 3 8 12
14 Karogs: Austrija Austrija 1 2 3 6
15 Vācijas Apvienotā komanda Vācijas Apvienotā komanda 1 1 0 2
16 Karogs: Ķīna Ķīna 0 3 2 5
17 Karogs: Polija Polija 0 1 1 2
Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika 0 1 1 2
19 Karogs: Ziemeļkoreja Korejas TDR 0 1 0 1
Karogs: Baltkrievija Baltkrievija 0 1 0 1
21 Karogs: Beļģija Beļģija 0 0 1 1
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna 0 0 1 1

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kluge, Volkers (1994). Olympische Winterspiele - Die Chronik. Berlīne: Sportverlag. ISBN 3-328-00631-1.
  2. 10000 m distance 1928. gada spēlēs tika atcelta sliktā ledus stāvokļa dēļ.