Čārlzs II Stjuarts
| Čārlzs II | |
| Charles II | |
|
Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis
|
|
| Amatā 1660. gada 29. maijs — 1685. gada 6. februāris |
|
| Priekštecis | Čārlzs I Stjuarts |
|---|---|
| Pēctecis | Džeimss II Stjuarts |
|
Skotijas karalis
|
|
| Amatā 1649. gada 30. janvāris — 1651. gada 3. septembris |
|
| Priekštecis | Čārlzs I Stjuarts |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1630. gada 29. maijā |
| Dzīvo | 1685. gada 6. februārī (54 gadu vecumā) |
| Miršanas dati | |
| Dinastija | Stjuartu dinastija |
| Tēvs | Čārlzs I |
| Māte | Henrieta Burbona |
| Dzīvesbiedrs (e) | konsorte Katrīna Bragansa |
| Paraksts | |
Čārlzs II Stjuarts (Charles II Stuart, dzimis 1630. gada 29. maijā, miris 1685. gada 6. februārī) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis. Pirms kļūšanas par karali, Čārlzs II bija Velsas princis, kā arī Kornvelas hercogs un Rotsejas hercogs. Dažos avotos viņa vārds ir Karls II vai Kārlis II (Carl II Stuart). Dažreiz tiek dēvēts arī par Jautro karali (the Merry King).
1649. gada 30. janvārī, Anglijas pilsoņu kara kulminācijas brīdī, Vaithallas pilī tika nogalināts Čārlza II tēvs, karalis Čārlzs I. Pēc tam Anglijas parlaments nepasludināja Čārlzu II par karali. Anglijā sākās periods, kura laikā nebija karaļu. Faktiski valsts bija republika, kuru vadīja Olivers Kromvels. Toties 1649. gada 5. februārī Skotijā tās parlaments pasludināja Čārlzu II par karali. 1651. gada 1. janvārī Čārlzs II tika kronēts par Skotijas karali. Pēc Olivera Kromvela uzbrukuma 1651. gada 3. septembrī Čārlzs II aizmuka uz kontinentu un deviņus gadus nodzīvoja Francijā un mūsdienu Nīderlandes teritorijā.
Politiskās krīzes laikā, kas sekoja pēc Kromvela nāves 1658. gada beigās, Čārlzs II tika aicināts atgriezties Anglijā un ieņemt troni. Anglijā viņš ieradās 1660. gada 25. maijā, bet Londonā — savā 30. dzimšanas dienā 1660. gada 29. maijā. 1661. gada 23. aprīlī Čārlzs II Vestminsteras abatijā tika kronēts par Anglijas un Īrijas karali.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Princis Čārlzs bija karaļa Čārlza I vecākais dēls. Kad bija mazs zēns, viņš bija Velsas princis, kas nozīmē, ka viņš būtu nākamais karalis. Kad princis Čārlzs sasniedza pusaudža vecumu, viņa tēvs bija iesaistījies karā ar Anglijas parlamentu. Šajās cīņās Čārlzs neiesaistījās. Viņa māte Henrieta Marija bija francūziete un kara laikā viņa ar bērniem dzīvoja Francijā. Čārlzam bija astoņpadsmit gadi, kad viņš uzzināja par sava tēva nogalināšanu. Tas nozīmēja, ka viņš ir kļuvis par jauno karali, bet Parlaments neļāva viņam kāpt tronī.
Mīļākās un ārlaulības bērni [izmainīt šo sadaļu]
Čārlzs II apprecējās ar Portugāles infanti Katrīnu Henrieti de Bragansu, bet laulībā karalim bērnu tā arī nebija. Toties Čārlzam II bija visai plašs zināmu un nezināmu mīļāko klāsts, un krietns daudzums ārlaulības bērnu, no kuriem viņš par saviem oficiāli atzina 14, dāvādams tiem titulus un krietni papildinādams karalistes pēru rindas:
- lēdija Margarita de Kartereta (Marguerite or Margaret de Carteret), un ārlaulības bērns:
- Džeimss (James de la Cloche )
- lēdija Lūcija Valtere {Lucy Walter), un ārlaulības bērns:
- Džeimss Skots, Monmutas hercogs (James Scott, 1st Duke of Monmouth)
- lēdija Elizabete Kiligreva (Elizabeth Killigrew), un ārlaulības bērns:
- lēdija Šarlote (Charlotte Jemima Henrietta Maria FitzRoy)
- lēdija Katrīna Pege (Catherine Pegge), un ārlaulības bērni:
- Čārlzs, ficČārlzs, Plimutas grāfs (Charles FitzCharles, 1st Earl of Plymouth)
- lēdija Katrīna (Catherine FitzCharles)
- lēdija Barbara Palmere (Barbara Palmer, 1st Duchess of Cleveland), un ārlaulības bērni:
- lēdija Anna (Anne Lennard, Countess of Sussex)
- Čārlzs ficrojs, Sauthemptonas hercogs (Charles FitzRoy, 2nd Duke of Cleveland)
- Henrijs, ficrojs, Graftonas hercogs (Henry FitzRoy, 1st Duke of Grafton)
- lēdija Šarlote, ficroja (Charlotte Lee, Countess of Lichfield)
- Džordžs, ficrojs, Nortumberlendas hercogs (George FitzRoy, 1st Duke of Northumberland)
- lēdija Barbara, ficroja (Lady Barbara Benedicta FitzRoy)
- lēdija Eleonora Gvina (Eleanor Gwyn or Nell Gwyn), un ārlaulības bērni:
- Čārlzs, sv. Albanas hercogs (Charles Beauclerk, 1st Duke of St Albans)
- Džeimss, Buklerkas lords (James, Lord Beauclerk)
- lēdija Luīze de Keruala (Louise de Kérouaille, Duchess of Portsmouth), un ārlaulības bērns:
- Čārlzs Lenokss, Ričmondas hercogs, Lenoksas hercogs (Charles Lennox, 1st Duke of Richmond)
- Marija Deivisa, aktrise (Mary "Moll" Davis)
u.c.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Abbott, Jacob. History of King Charles the Second of England. Available at Project Gutenberg, 1849, Retrieved on 2007-05-18
- Harris, Tim. Restoration: Charles II and his kingdoms, 1660–1685. London: Allen Lane. 2005. ISBN 0-7139-9191-7.
- Jones, J. R. Charles II: Royal Politician. London, 1987
- Keay, Anna. The Magnificent Monarch: Charles II and the Ceremonies of Power. London: Hambledon Continuum. 2008. ISBN 978-1-84725-225-8.
- Kenyon, J. P, "Review Article: The Reign of Charles II", Cambridge Historical Journal XIII: 1957. 82–86
- Miller, John. Restoration England: the reign of Charles II. London: Longman. 1985. ISBN 0-582-35396-3.
- Fraser, Antonia. King Charles II. London: Weidenfeld and Nicolson. 1979. ISBN 0-297-77571-5.
- Hutton, Ronald. Charles II: King of England, Scotland, and Ireland. Oxford (England): Clarendon Press. 1989. ISBN 0-19-822911-9.
- Miller, John. Charles II. London: Weidenfeld and Nicolson. 1991. ISBN 0-297-81214-9.
| Priekštecis: Čārlzs I |
Anglijas karalis 1660—1685 |
Pēctecis: Džeimss II |