Čenstohova

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čenstohova
Čenstohova
Čenstohova
Flag of Čenstohova
Karogs
Čenstohova
Ģerbonis
Čenstohova
Red pog.png
Čenstohova
Koordinātas: 50°48′59″N 19°05′44″E / 50.81639, 19.09556
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Silēzijas vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1356
Platība
 - Kopējā 160 km²
Augstums vjl 265 m
Iedzīvotāji (2009)
 - kopā 240 027
 - blīvums 1 500,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.czestochowa.pl

Čenstohova (Częstochowa) - pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē pie Vartas upes. Tradicionāli tiek uzskatīta par Mazpolijas, nevis Silēzijas daļu. Polijas galvenā katoļu svētvieta. Pilsētā atrodas paulīniešu Jasnaguras klosteris (Jasna Góra) ar Čenstohovas Melnās Madonnas svētbildi (Czarna Madonna, arī Matka Boska Częstochowska), kura, pēc leģendas, nosargāja pilsētu no zviedriem. Rēzeknes sadraudzības pilsēta.

Rakstos pirmoreiz minēta 1220. gadā. 1382. gadā tika nodibināts Jasnaguras klosteris un divus gadus vēlāk klosteris iegūst Dievmātes svētbildi. Otrajā Polijas dalīšanā 1793. gadā pilsēta nokļūva Prūsijas sastāvā. Napoleona karu laikā 1807. gadā Čenstohovu iekļāva Varšavas hercogistē, bet no 1815. gada tā bija Kongresa Polijas t.i. Krievijas, sastāvā. No 1870. gada līdz XX gadsimta pirmajam ceturksnim pilsētas apkārtnē tika iegūta dzelzs rūda. 1896. gadā šeit tika nodibināta liela metalurģiskā rūpnīca (Huta Częstochowa). 1918. gadā Čenstohova iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Otrā pasaules kara laikā pilsētā tika ierīkots ebreju geto. Sociālistiskās Polijas laikā metalurģiskā rūpnīca tika paplašināta.

Čenstohova ir vijolnieka Broņislava Hubermana (Bronisław Huberman, 1882 - 1947) dzimtā pilsēta.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]