Čerņivci

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Čerņivci
Чернівці
—  pilsēta  —
Čerņivcu universitāte
Čerņivcu universitāte
Flag of Čerņivci
Karogs
Čerņivci
Ģerbonis
Čerņivci
Red pog.png
Čerņivci
Čerņivci Ukrainas kartē
Čerņivci
Red pog.png
Čerņivci
Čerņivci apgabala kartē
Koordinātas: 48°19′19″N 25°55′18″E / 48.32194°N 25.92167°E / 48.32194; 25.92167Koordinātas: 48°19′19″N 25°55′18″E / 48.32194°N 25.92167°E / 48.32194; 25.92167
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Flag of Chernivtsi Oblast.svg Čerņivcu apgabals
Dibināta 12. gadsimts
Pirmoreiz minēta 1408. gadā
Magdeburgas tiesības 1488. gadā
Platība
 - Kopējā 153 km²
Augstums vjl 248 m
Iedzīvotāji (2014)
 - kopā 262 294
 - blīvums 1 714,3/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi 58000—58033
Mājaslapa: www.city.cv.ua

Čerņivci (ukraiņu: Чернівці, izrunā: [tʃ͡ernʲiv̥ˈts͡ʲi]) ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Čerņivcu apgabala administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala vidienē Prutas upes krastos 540 km no valsts galvaspilsētas Kijevas . Administratīvi pilsēta iedalās trijos rajonos.[1] Kopā apkārtējiem rajoniem veido monocentrisku Čerņivcu aglomerāciju ar 720 tūkstošiem iedzīvotāju.

Čerņivci ir Bukovinas vēsturiskā galvaspilsēta un līdzās Ļvovai ir viens no Rietumukrainas kultūras centriem. Arhitektūras ansamblis «Bukovinas un Dalmācijas metropolīta rezidence» ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nocietinātu apdzīvotu vietu tagadējās pilsētas vietā ap 12. gadsimtu dibinājis Galīcijas kņazs Jaroslavs Osmomisls. Cietoksni ar amatnieku ciematu ap to caukuši par Černu vai Černu pie Prutas (Чернъ на Прутѣ). Cietoksnis nopostīts 1259. gadā pēc Zelta ordas tumenbaši Boroldaja pavēles. Jauna pilsēta uzbūvēta Prutas augstajā krastā. Pēc Galīcijas—Volīnijas kņazistes sabrukuma 14. gadsimta vidū Čerņivci nonāk Ungārijā un Polijā, līdz 1359. gadā tos iekļauj Moldāvijas kņazistē.

Vēstures avotos Čerņivci pirmo reizi minēti 1408. gadā (rumāņu: Cernăuți). Stefana III laikā Čerņivci jau bijuši pilsēta. 1488. gadā tiem piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1538. gadā pilsētu iekaroja Osmaņu impērija, bet 1774. gadā pakļāva Austrijas impērija. 19. gadsimta vidū sākās strauja pilsētas saimnieciskā un kultūras attīstība; 1875. gadā dibināta Čerņivcu universitāte. Apmēram trešā daļa iedzīvotāju bija ebreji, kas spēlēja nozīmīgu lomu pilsētas un reģiona administrācijā un kultūras dzīvē. 1908. gadā Čerņivcos notika pirmā starptautiskā jidiša valodas konference.

Pēc Austroungārijas sabrukums un Pirmā pasaules kara Bukovina tika pievienota Rumānijai, bet palika ukraiņu kultūras centrs. Pēc Besarābijas un Bukovinas aneksijas 1940. gadā pilsēta nonāca Padomju Savienībā Ukrainas PSR sastāvā. Pēc 2. pasaules kara Čerņivci kļuva par apgabala centru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]