Čikāgas piecīši

Vikipēdijas lapa
Čikāgas piecīši
Armands Birkens un Lorija Vuda (2015)
Galvenā informācija
Žanri kantri, folks
Darbības gadi 1961—pašlaik
Dalībnieki
Janīna Ankipāne
Armands Birkens
Lorija Vuda
Alnis Cers
Alberts Vītols
Linda Maruta
Bijušie dalībnieki
Ilmārs Dzenis (1961-1972)
Modris Avotiņš
Jānis Rinkušs
Ģirts Puriņš
Juris Strautmans
Pēteris Strods
Maija Dumpe
Rūta Kūlmane
Uldis Ievāns
Alberts Legzdiņš
Uldis Streips

Čikāgas piecīši ir trimdas latviešu satīriski-muzikāls ansamblis no Čikāgas, kuru 1961. gadā dibināja Alberts Legzdiņš, Modris Avotiņš, Uldis Ievāns un Jānis Rinkušs. Grupas pirmā plate izdota kā pirmais latviešu valodas stereo ieraksts un pirmais latviešu LP.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1961. gadā latviešu trimdas jaunieši Alberts Legzdiņš, Modris Avotiņš, Uldis Ievāns un Jānis Rinkušs Čikāgā piedalījās Latviešu jauniešu dienās un tur apvienojās kopējam priekšnesumam. Jauniešus vienoja interese par mūziku un veselīga humora izjūta. Pēc jauniešu dienu noslēguma bija nolemts turpināt uzstāšanos arī citviet, kas arī ir grupas pirmsākumi. Vēlāk grupai pievienojās Ilmārs Dzenis un Ģirts Puriņš. 50 gadu pastāvēšanas laikā grupas sastāvs daudzkārt ir papildinājies un mainījies, tajā dažādos laikos un sastāvos ir pabijuši 27 mūziķi. No agrīnajiem dalībniekiem vēl jāmin Juris Strautmans, Pēteris Strods un arī pirmās meitenes – Maija Dumpe un Rūta Kūlmane. Vēlāk klāt nākušie – Janīna Ankipāne, Armands Birkens, Uldis Streips, Lorija Vuda un Alnis Cers. Koncertos bieži tika aicinātas piedalīties bērnu vokālās grupas.

Grupas repertuārā bija pašu sacerētas, kā arī latviskotas populāras amerikāņu popmūzikas dziesmas, bez tam - koncertos vienmēr tika iekļauti joki un humoristiski skeči par ikdienu un politikas aktualitātēm. Grupas uzstāšanos vienmēr pavadīja lieliska publikas atsaucība. Čikāgas piecīši regulāri viesojās latviešu centros Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Grupa kļuva par Amerikas latviešu jaunatnes ceļojošo muzikālo sūtni Amerikā un Kanādā. Vēlāk sekoja ielūgumi uz Latviešu jaunatnes centriem arī Austrālijā, Dienvidamerikā un Eiropā. Grupa sniegusi simtiem koncertu latviešu klausītājiem visā pasaulē. Čikāgas piecīši Latviju apmeklējuši piecas reizes.

1963. gadā iznāca grupas pirmais albums. Kopumā ieskaņotas 12 plates, 16 kasetes, 10 kompaktdiski, 7 videoieraksti un izdota 1 grāmata.[1]

2011. gadā grupa paziņoja par aktīvas muzicēšanas pārtraukšanu, kas nozīmē, ka turpmāk netikšot organizētas tūres un koncerti, grupas uzstāšanos varēs redzēt tikai atsevišķos pasākumos.

1989. gads. Pirmās viesizrādes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā atmodas laikā Čikāgas piecīši bija uzaicināti ar viesizrādēm Padomju Latvijā. Padomju miliču apsargāti, viņi sniedza koncertus vairākās Latvijas pilsētās, tai skaitā arī divus koncertus Rīgā, Mežaparka lielajā estrādē. Dažādi avoti vēsta, ka Mežaparka koncertus klātienē noskatījās 100 000 klausītāju. Tad arī esot izskanējusi hrestomātiskā A. Legzdiņa frāze: "Saspiedieties ciešāk un paņemiet meitenes klēpī, lai pietiek vietas visiem!" 1989. gada Latvijas turneju kopumā apmeklēja ap 180 000 cilvēku.

Līdz atmodas laikam grupas ieraksti bija nevēlamo darbu sarakstos. Latvijā Čikāgas piecīšu dziesmas ienāca ar nelegāliem lenšu magnetofonu ierakstiem. To kopijas pavairoja un latvieši slepus klausījās tikai uzticamu draugu un radu lokā. "Piecīšu" dziesmas padomju gados šķita kā brīvības malks, kā tilts starp pasaulē izklīdušajiem latviešiem. Čikāgas piecīši skanēja ģimenes ballītēs un to dziesmas no galvas zināja gandrīz ikviens latvietis. Grupai vissaviļņojošākais piedzīvojums bija Latvijas skatītāju līdzdziedāšana visām viņu dziesmām. Leģendārajā Mežaparka koncertā viņi saprata, ko patiesībā nozīmē Latvijas cilvēkiem un bija pārsteigti par savu lielo popularitāti Latvijā. Tieši šo uzstāšanos grupa uzskata par priecīgāko un laimīgāko savā mūziķu karjerā. Mežaparka koncerta TV ieraksts ir Latvijas Televīzijas fondos un ik pa laikam atkārtoti tiek demonstrēts LTV ēterā.[2]

1989. gadā koncerti Latvijā notika Ogrē, Valkā, Rīgā un citviet.

Vēlāk Čikāgas piecīši Latvijā ar koncertiem atgriezās arī 1991., 1995., 2008. un 2011. gadā.

2008. gads. Koncerti Valsts 90. gadadienai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts dibināšanas 90. gadadienai par godu, Čikāgas piecīši 2008. gada novembrī ar koncertiem viesojās Ventspilī, Liepājā, Rīgā, Madonā, Jēkabpilī un Cēsīs.

Čikāgas piecīši koncertos atskaņoja iepriekšējo gadu labākos hitus (Pazudušais dēls, Ir septiņi no rīta, Man garšo alus, Par mani. draudziņ, nebēdā, Hei lai lī u.c.), un arī īpaši šai koncerttūrei sacerētas jaunas dziesmas. Koncertos Latvijā ar Čikāgas piecīšiem kopā uzstājās bērnu ansambļi Gaismiņa (Liepāja), Jūras akmentiņi (Ventspils), Smaidiņš (Madona), Ding Dong (Jēkabpils), Sienāzītis (Cēsis). Arēnas Rīga izrādē piedalījās Dzeguzīte, Knīpas un Knauķi (Rīga), kā arī visi reģionālie bērnu ansambļi, kas kopā ar Čikāgas Piecīšiem atskaņoja 3 dziesmas - Mazais letiņš, Šūpuļdziesmu jeb Saldu dusu visiem maziem latvju bērniem, kā arī Alberta Legzdiņa dziesmas „Es taisīju karodziņu” pirmatskaņojumu.[3]

2011. gads. Čikāgas piecīšiem — 50[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā grupa atzīmēja 50 gadu pastāvēšanas jubileju ar plašu jubilejas un atvadu koncertu tūri visā Latvijā. Grupas dalībnieki paši nav pārliecināti par galīgām atvadām no koncertēšanas, tāpēc tūres pilnais nosaukums bija "Pirmā atvadu un jubilejas koncertturneja". Šajā turnejā grupu pārstāvēja astoņi "piecīši".

2011. gada koncerti Latvijā notika:

  • 5. augustā — Siguldas Pilsdrupu estrādē;
  • 6. augustā — Ventspilī, Ostas ielas promenādē;
  • 7. augustā — Jelgavas Uzvaras parka estrādē;
  • 12. augustā — Preiļu parka estrādē;
  • 13. augustā — Alūksnes Pilssalas estrādē;
  • 14. augustā — Bauskas pilsdrupu estrāde;
  • 17. augustā — Ķekavas novada Baložu Kultūras namā;
  • 18. augustā — Valmieras estrādē;
  • 19. augustā — Rīgā, Latvijas Nacionālajā teātrī.
  • 20. augustā — Rīgā, Mežaparkā, Rīgai — 810 lielkoncerta "Meistars. Dziesma. Leģenda" noslēgumā.

Dokumentālā filma "Čikāgas piecīši. Par mani, draudziņ, nebēdā..."[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada jūnijā producents un režisors Igors Linga kopā ar skaņu operatoru Klāvu Siliņu devās uz ASV, lai pievienotos grupai "Čikāgas piecīši" koncerttūrē pa Ameriku. Bija ieplānots izveidot filmu par leģendāro grupu, kur paši grupas dalībnieki dalītos savās emocijās, stāstos un piedzīvojumos, kuriem tie ir bijuši aculiecinieki pēdējo 50 gadu laikā. Grupas dalībnieki, trimdas latvieši, intervijās stāsta, ka savās dziesmās dziedādami par Latviju, viņi nekad nav zinājuši, ka viņus dzird un mīl arī Padomju Latvijā.[1]

Grupas soliste un filmas scenārija līdzautore Lorija Vuda: "Tā ir pirmā dokumentālā filma par "Čikāgas piecīšiem" par godu grupas 50 gadiem. Vasarā kopā ar režisoru Igoru Lingu un skaņu operatoru Klāvu Siliņu biju aizbraukusi uz ASV, lai palīdzētu sameklēt un intervētu pašreizējos un bijušos grupas dalībniekus." Filmas režisors Igors Linga atzīst: "Biju nobijies, bet materiāli paši saplūda pie manis. Gan tie, kur "piecīši" filmēti 1961., gan 1967. gadā un 80. gados. Daudzas no šīm epizodēm "piecīši" nemaz nav redzējuši. Pats "Čikāgas piecīšu" ierakstu pirmo reizi dzirdēju 80. gadu sākumā – dziesmas "Pazudušais dēls" un "Latvieši mēs visi esam". Tās mani morāli ļoti stiprināja."[4]

Filmu veidoja Mūzikas Video kanāls sadarbībā ar Jura Podnieka studiju un ar "Lattelecom televīzijas" atbalstu. Filmas pirmizrāde notika 2011. gada rudenī.[1]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sveicina (1963)
  • Mēs, puisēni, jaun' būdami (1964)
  • Amerikā (1965)
  • Mēs braucam (1966)
  • Vēl jau viss nav pagalam (1968)
  • Sanfrancisko-Rīga (1969)
  • No Lielupes tilta (1971)
  • Koncertā (1975)
  • Vakarziņas (1977)
  • Par mani, draudziņ, nebēdā! (1983)
  • Made in Latvia (1988)
  • Vai debesīs būs Latvija (1994)
  • Jocīgie gadi (2001)
  • Čikāgas piecīšu zelts (2008)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]