Čukči
| Ӆыгъоравэтӆьэт | |
|---|---|
| Skaits: | 15767 (2002) |
| Dzīvo: | Krievija |
| Valoda: | čukču valoda krievu valoda |
| Reliģija: | pareizticība, šamanisms |
Čukči (pašnosaukums: ӆыгъоравэтӆьэт; IPA: [ɬəɣʔoráwətɬʔǝt]) ir viena no daudzskaitlīgākajām Krievijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tautām. Apdzīvo plašu teritoriju Čukotkas autonomajā apvidū un tā pierobežas rajonos Kamčatkā, Jakutijā un Magadanas apgabalā. 2002. g. tautskaitē par čukčiem sevi atzina 15767 cilvēki.
Satura rādītājs |
Etnonīms [izmainīt šo sadaļu]
Savu etnonīmu čukči ieguvuši 17. gs. no čukču valodas vārda "чаучу" ([ʧawʧəw], briežiem bagāts), ar kuru briežkopji čukči apzīmēja sevi pretēji piekrastes čukčiem - suņkopjiem "анкальын" (jūrmalnieki, no vārda "анкы" - jūra). Pašnosaukums оравэтӆьэт (cilvēki) vai ӆыгъоравэтӆьэт (īstie cilvēki).
Rases tips [izmainīt šo sadaļu]
Rases tips ir jaukts. Visumā mongoloīds, bet ar dažām atšķirībām. Biežāk ir sastopamas acis ar horizontālu, nekā slīpu griezumu. Ādai nav dzeltenīga, bet bronzas nokrāsa. Sastopami indivīdi ar biezu sejas apmatojumu un viļņainiem, gandrīz sprogainiem matiem.
Valoda [izmainīt šo sadaļu]
Apmēram pusei čukču (7742 pēc 2002. g. datiem) dzimtā ir čukču valoda. No pārējiem lielāka daļa par dzimto uzskata krievu valodu.