Čurājošais puisēns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 50°50′42″N 4°21′00″E / 50.84499444°N 4.349980556°E / 50.84499444; 4.349980556

Čurājošais puisēns

Čurājošais puisēns jeb Briseles Manekens (nīderlandiešu: Manneken Pis) ir skulpturāla strūklaka, viens no Briseles pilsētas simboliem un tūristu ievērojamākajiem apskates objektiem. Bronzas skulptūra ir 30 cm augsta, atrodas Briseles vecpilsētā, netālu no Lielā laukuma, ielu L'Etuve un du Chene krustojumā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skulptūru izveidoja Žeroms Dikesnuā Vecākais, pirmo reizi skulptūra šajā vietā tika novietota 1619. gadā, attēlojot zobgalīgā veidā apvidus nepieciešamību pēc svaiga dzeramā ūdens. Skulptūra ātri kļuva populāra un 1770. gadā tai tika izveidota akmens niša, tādā veidā piešķirot Čurājošajam puisēnam svinīgumu. Bijuši vairāki mēģinājumi nozagt skulptūru, ko 18. gadsimtā mēģināja veikt franču armija, bet vēlāk, 1745. gadā, angļu armija, līdz tas izdevies katordzniekam Antuānam Likā 1817. gadā, kurš neilgi pēc skulptūras iegūšanas to sasita. Taču jau 1818. gadā tika izgatavota skulptūras kopija un novietota atpakaļ tās goda vietā.[1] Šī kopija ir saglabājusies līdz mūsu dienām.

Skulptūras tērpi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nereti skulptūru var redzēt ietērptu kādā tērpā. Šī ir tradīcija, kuras sākums ir datējams ar 1698. gadu, kad pārvaldnieks Maksimiliāns Emanuels dāvāja uzvalku komplektu, kurā ietērpt skulptūru. Tradīcija turpinās līdz mūsu dienām un bieži Briseli apmeklējušie valstu vadītāji dāvina Čurājošam puisēnam nacionālo tērpu miniatūru tērpu komplektus. 2006. gada Pasaules čempionāta hokejā laikā, kas norisinājās Rīgā, Latvijā, Čurājošais puisēns tika apģērbts Latvijas hokeja izlases formas kreklā. Briseles Pilsētas muzejā ir apskatāmi vairāk nekā 400 Čurājošā puisēna kostīmu.

Leģenda[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statujas iedvesmas avots ir nezināms, tāpēc, gadiem ritot, šis noslēpums radījis vairākus nostātus un baumas, kas ir padarījis šo skulptūru vēl pievilcīgāku. Viens no stāstiem apgalvo, ka 12. gadsimtā tika atrasts čurājam pret koku pašā kaujas karstumā hercoga dēls. Vēlāk kā valsts cīnītāju drosmes simbols tika atveidots bronzā.

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Red. Miles, Rebeka. Brisele. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. 45. lpp. ISBN 9984-37-023-2

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]