Ēri ezers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ēri ezers
Lake Erie looking southward.jpg
Great Lakes Lake Erie.png
Koordinātas 42°30′0″N 81°0′0″W / 42.50000°N 81.00000°W / 42.50000; -81.00000Koordinātas: 42°30′0″N 81°0′0″W / 42.50000°N 81.00000°W / 42.50000; -81.00000
Platība 25 719 km2
Lielākais garums 388 km
Vidējais dziļums 19 m
Lielākais dziļums 64 m
Tilpums 484 km3
Augstums vjl 173 m
Izteka Niagāra
Baseina valstis ASV
Kanāda
Salas 24 lielākas salas, daudz sīkāku salu
Apdz. vietas krastos Bufalo
Klīvlenda
Tolēdo

Ēri ezers (angļu: Lake Erie; nosaukts ēri cilts vārdā - šie indiāņi dzīvoja ezera dienvidu krastā) ir 11. lielākais pasaules ezers [1] un ceturtais lielākais no Lielajiem ezeriem. Ēri ezeru eiropieši sasniedza pēdējo, 1669. gadā, pēc pārējo Lielo ezeru atklāšanas. Salīdzinājumā ar pārējiem Lielajiem ezeriem Ēri ezers ir vistālāk dienvidos, seklākais un pēc tilpuma mazākais. Ziemeļos no ezera atrodas Kanādas province - Ontārio, bet dienvidos - ASV štati Mičigana, Ņujorka, Ohaio, Pensilvānija. Ezera krastā atrodas Kanādas tālākais dienvidu punkts - šeit atrodas Pointpelē nacionālais parks.

Saimniecība un vides problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēri ezers rada labvēlīgus apstākļus lauksaimniecībai tam pieguļošajās zemēs - ezera ziemeļu krasts apgādā Kanādu ar augļiem un dārzeņiem, te atrodas arī vīna dārzi. Ezers ir bagāts ar daudzām zivju sugām un piemērots zvejai - Ēri ezerā joprojām ir pasaulē lielākā saldūdens zivju nozveja. Jau 1960. gados ezerā tika atklāts piesārņojums un vēl joprojām norisinās debates par to, vai vajadzētu nozveju turpināt. Šis ir visvairāk piesārņotais no Lielajiem ezeriem. 1969. gadā Ēri ezerā ietekošā Kujahogas upe bija tik ļoti piesārņota ar naftas produktiem, ka upē notika postošs ugunsgrēks. Ezerā jau kopš 1960iem gadiem izpaužas eitrofikācijas process ar aļģu masveida "ziedēšanu". Mūsdienās piesārņojums ir samazinājies, taču ezera centrālajā daļā joprojām saglabājusies mirusī zona. Ezerā ievazātas daudzas tam svešas sugas.

Ģeogrāfija, klimata īpatnības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēri ezers no kosmosa

Ezera rietumu daļa ir salīdzinoši seklāka - vidējais dziļums ir 13 m un maksimālais dziļums - 19 m. No Lielajiem ezeriem Ēri ezers visātrāk un visbiežāk aizsalst. Ūdens apmaiņa ezerā notiek salīdzinoši ātri - 2,6 gados. Ezera seklums rada salīdzinoši lielākus draudus krastā esošajām pilsētām - spēcīgu vērtu laikā ūdens tiek sadzīts vēja virzienā. 2003. gada novembra vētras laikā Bufalo pilsētā ūdens vidējais līmenis cēlās par 2,1 metru, viļņu augstums sasniedza 4,5 metrus.

Galvenā ieteka ezerā ir Detroitas upe, kas no Hūrona nes trīs Lielo ezeru ūdeni. Izteka - Niagāras upe. Tā kā uz Niagāras atrodas Niagāras ūdenskritums, Ēri ezeru ar Ontārio ezeru savieno Vellendas kanāls.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]