Ērihs Marija Remarks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ērihs Marija Remarks
Erich Maria Remarque
Ērihs Marija Remarks, 1929. gadā
Ērihs Marija Remarks, 1929. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 22. jūnijā
Osnabrikā, Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija,
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1970. gada 25. septembrī (72 gadi)
Lokarno, Karogs: Šveice Šveice
Pilsonība ASV
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, skolotājs, žurnālists, redaktors, bibliotekārs
Valoda vācu
Rakstīšanas laiks 20. gadsimts
Slavenākie darbi "Trīs draugi", "Rietumu frontē bez pārmaiņām", "Triumfa arka", "Laiks dzīvot un laiks mirt", u.c.

Ērihs Marija Remarks (vācu: Erich Maria Remarque), īstajā vārdā Ērihs Pauls Remarks (Erich Paul Remark); * 1898. gada 22. jūnijā, † 1970. gada 25. septembrī) bija vācu rakstnieks.

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Remarks dzimis Osnabrikā katoļu strādnieku ģimenē. Sešpadsmit vai septiņpadsmit gadu vecumā viņš pirmo reizi mēģināja rakstīt dzejoļus, esejas, kā arī iesāka rakstīt romānu "Sapņu istaba" (Die Traumbude), kas tika pabeigts vēlāk un publicēts 1920. gadā.

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, un pēc diviem gadiem 18 gadus jaunais Remarks tika mobilizēts un nosūtīts uz fronti. 1917. gada 12. jūnijā Remarks tika pārcelts uz Rietumu fronti. 1917. gada 31. jūlijā viņš tika ievainots kreisajā kājā, labajā rokā un kaklā, un tika nosūtīts uz armijas hospitāli Vācijā, kur atradās līdz kara beigām.

1924. gadā Remarks savu uzvārdu sāka rakstīt kā Remarque, nevis kā iepriekš - Remark. Remarque bija viņa ģimenes sākotnējais uzvārds, kamēr viņa vectēvs to 19. gs nenomainīja pret Remark. Savu vidējo vārdu Marija Remarks lietoja jau kopš 1922. gada novembra.

Pēc kara viņš strādājis dažādus darbus: bijis, piemēram, bibliotekārs, skolotājs, žurnālists, redaktors, u.c. Remarka pirmais apmaksātais darbs, kas saistīts ar rakstīšanu, bija tehniskais rakstnieks Vācijas riepu ražotāju uzņēmumā.

1925. gadā Remarks pirmo reizi apprecējās ar aktrisi Ilzi Jutu Zambonu. Viņu laulība bija vētraina, un abi viens otram bija neuzticīgi. Pēc šķiršanās viņi abi otrreiz apprecējās 1938. gadā.

1927. gadā Remarks otro reizi izmēģināja roku rakstīšanā, uzrakstot romānu "Stacija horizontā" (Station am Horizont), kas tika publicēts sporta žurnālā "Sport im Bild", kurā Remarks tajā laikā strādāja. Romāns grāmatas formātā tika publicēts tikai 1998. gadā.

Ē. M. Remarka pazīstamākais romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām" (Im Westen nichts Neues) tika uzrakstīts dažos mēnešos 1927. gadā, bet autors uzreiz nevarēja atrast grāmatas izdevēju, tāpēc romāns tika publicēts 1929. gadā. Romānā no 19 gadus jauna karavīra skatpunkta attēlots 1. pasaules karš un tā bezjēdzība un nežēlība. Pēc šī romāna sekoja vēl vairāki līdzīgi darbi, kuros Remarks vienkāršā, emocionālā valodā aprakstīja kara laiku un pēckara gadus.

1931. gadā, pēc romāna "Mājupceļš" (Der Weg zurück) uzrakstīšanas, Remarks pameta Vāciju. Viņš nopirka māju Šveicē, un gan tur, gan arī Francijā dzīvoja līdz 1939. gadam, kad kopā ar sievu pameta Eiropu un pārcēlās uz ASV. 1947. gadā Remarks ar sievu kļuva par pilntiesīgiem ASV pilsoņiem.

1933. gadā, kad Vācijā bija nodibinājies nacistiskais režīms, Remarka grāmatas tika aizliegtas un pat publiski dedzinātas. Viens no ieganstiem bija uzskats, ka Remarks cēlies no Francijas ebrejiem un viņa īstais uzvārds patiesībā ir Krāmers (Kramer - apvērsts Remark). Šis nepareizais fakts joprojām parādās dažās Remarka biogrāfijās.[nepieciešama atsauce]1943. gadā nacisti apcietināja Remarka māsu Elfrīdu Šolcu, kura bija palikusi Vācijā ar savu vīru un diviem bērniem. Pēc īsa tiesas procesa viņa tika atzīta par vainīgu, jo it kā bija izteikusies, ka karš tikšot zaudēts. Pierādījumi atbalsta apgalvojumu, ka nāves sods Remarka māsai tika piespriests tikai tāpēc, lai sodītu viņas brāli. Elfrīdai Šolcai tika izpildīts nāvessods 1943. gada 16. decembrī.

Vēl viens ļoti populārs Remarka romāns, kas pirmoreiz tika publicēts 1945. gadā angļu valodā, bet gadu vēlāk arī vāciski, bija "Triumfa arka" (Arc de Triomphe).

1948. gadā Remarks atgriezās Šveicē, kur pavadīja atlikušo dzīves daļu. Pēc romāna "Triumfa arka" uzrakstīšanas, septiņus gadus Remarks neuzrakstīja nevienu darbu, bet tad 1952. gadā tika izdots romāns "Dzīvības dzirksts" (Der Funke Leben). Rakstot šo romānu, rakstnieks paralēli strādāja pie vēl viena darba - romāna "Laiks dzīvot un laiks mirt" (Zeit zu leben und Zeit zu sterben). Romāns tika izdots 1954. gadā angļu tulkojumā ar nosaukumu "A Time to Love and a Time to Die" (Laiks mīlēt un laiks mirt). 1958. gadā pēc šī romāna motīviem Vācijā tika uzņemta filma. Pats romāna autors šajā filmā parādījās profesora lomā.

1955. gadā Remarks uzrakstīja scenāriju austriešu filmai Der letzte Akt, kurā tika parādītas Hitlera pēdējās dzīves dienas.

Pēdējais darbs, ko Remarks pabeidza, bija romāns "Lisabonas nakts" (Die Nacht von Lissabon), kas tika izdots 1962. gadā.

1958. gadā Remarks apprecējās ar Holivudas aktrisi Pauleti Godardu, ar kuru kopā nodzīvoja līdz pat savai nāvei 1970. gada 25. septembrim. Rakstnieks mira 72 gadu vecumā. Remarks ir apglabāts Ronko kapsētā Šveicē, kur atdusas arī viņa sieva.

Remarka darbiem raksturīga vienkārša, bet emocionāla valoda, reālistiskums, Pirmā pasaules kara un pēckara laika tēlojums.

Pazīstamākie darbi (visi izdoti latviešu valodā)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Rietumu frontē bez pārmaiņām", oriģinālizdevuma vāks