Ēriks Dālbergs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ēriks Dālbergs
Erik Dahlberg
Ēriks Dālbergs
Personīgā informācija
Dzimis 1625. gada 10. oktobrī
Zviedrijas karaliste, Stokholma
Miris 1703. gada 16. janvārī (77 gadi)
Zviedrijas karaliste, Stokholma

Ēriks Dālbergs (zviedru: Erik Jönsson Dahlberg, arī Dahlbergh; dzimis 1625. gada 10. oktobrī Stokholmā, miris 1703. gada 16. janvārī Stokholmā) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.

Dālbergs no 1650. līdz 1653. gadam studējis Frankfurtē pie Mainas Vācijā. Izglītību papildinājies Itālijā (1655-1656.) No 1693. gada Dālbergs bija Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava padomnieks.

Laikā no 1696. līdz 1702. gadam Dālbergs bija Rīgas un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. Dālberga vadībā Latvijā un Igaunijā modernizētas nozīmīgas pilsētas fortifikācijas sistēmas. Rīgā Dālbergs projektējis Citadeli un 6 bastionus (1695), Karaļa vārtus (1683), Kārļa vārtus (1685), Daugavgrīvas cietoksni un tā celtnes (1674—1694). Ieviesis Igaunijā un Latvijā krustveida luterāņu baznīcas tipu; pēc tā parauga uzceltas baznīcas Apekalnā, Ļaudonā, Vestienā (visas 1696. gadā), Lazdonā (1699). Dālbergs zīmējis pilsētu, cietokšņu un atsevišķu būvju plānus un skatus; šie zīmējumi publicēti krājumā Suecia Antiqua et Hodierna (1665-1714).


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jakobs Johans Hastfers
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators
1696-1702
Pēctecis:
Kārlis Gustavs Frēlihs