Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (zviedru: Erik Jonsson Dahlberg arī Dahlbergh; * 1625. gada 10. oktobrī Stokholmā, † 1703. gada 16. janvārī Stokholmā) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Dālbergs no 1650. līdz 1653. gadam studējis Frankfurtē pie Mainas Vācijā. Izglītību papildinājies Itālijā (1655-1656.) No 1693. gada Dālbergs bija Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava padomnieks.
Laikā no 1696. līdz 1702. gadam Dālbergs bija Rīgas un Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators. Dālberga vadībā Latvijā un Igaunijā modernizētas nozīmīgas pilsētas fortifikācijas sistēmas. Rīgā Dālbergs projektējis Citadeli un 6 bastionus (1695), Karaļa vārtus (1683), Kārļa vārtus (1685), Daugavgrīvas cietoksni un tā celtnes (1674-1694). Ieviesis Igaunijā un Latvijā krustveida luterāņu baznīcas tipu; pēc tā parauga uzceltas baznīcas Apekalnā, Ļaudonā, Vestienā (visas 1696. gadā), Lazdonā (1699). Dālbergs zīmējis pilsētu, cietokšņu un atsevišķu būvju plānus un skatus; šie zīmējumi publicēti krājumā Suecia Antiqua et Hodierna (1665-1714).
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jakobs Johans Hastfers |
Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators 1696-1702 |
Pēctecis: Kārlis Gustavs Frēlihs |