Ēteri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis ir raksts par organisko savienojumu klasi. Par pazīstamāko ēteri skatīt dietilēteris

Ēteri ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kas satur ētera grupu - skābekļa atomu, kas ir savienots ar divām alkilgrupām. Ēteru vispārīgā formula ir R1OR2. Ja savienojums satur tikai alkil- vai aril- grupas, tad to sauc par attiecīgu R1R2 ēteri (piemēram, dietilēteris (Et-O-Et), metiletilēteris (CH3-O-Et)), ja savienojums satur arī kādas citas funkcionālās grupas, tad lieto nosaukumu -oksi-, (piem. metoksietanols (CH3-O-CH2CH2-OH, metilcelosolvs)). Mazmolekulārie ēteri parasti ir relatīvi viegli gaistošas vielas. Starp ēteru molekulām neveidojas ūdeņraža saites, tāpēc tiem ir relatīvi zemas viršanas temperatūras un tie ir hidrofobāki par spirtiem, amīdiem un esteriem ar līdzīgu molekulmasu.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tiešā reakcijā no spirta:
R-OH + R-OH → ROR + H2O.

Reakcija notiek paaugstinātā temperatūrā un skābes klātienē. Lietojama tikai vienkāršām struktūrām, jo tādos apstākļos var sabrukt sarežģītākas funkcionālās grupas. Šādā veidā var iegūt dietilēteri (karsējot etanolu sērskābes klātienē).

  • No spirta un alkilhalogenīda:
R-OH + R-X → ROR + HX.

Reakcija notiek bāzes klātienē, kas aizvāc HX skābi.

  • No alkēna un spirta:
R2C=CR2 + R-OH → R2CH-C(OR)R2.

Reakcija notiek skābes klātienē.

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ēteri ir ķīmiski ļoti inerti savienojumi. Tos var sagraut, vārot bromūdeņražskābē vai jodūdeņražskābē.
  • Pirmējie ēteri (kā dietilēteris) var veidot ēteru peroksīdus skābekļa, piemaisījumu un gaismas ietekmē. Šādi peroksīdi ir sprāgstvielas. Tādēļ veca, gaismā stāvējuša ētera destilācija var būt bīstama.
  • Mazmolekulārie cikliskie ēteri (it īpaši epoksīdi) var reaģēt, atverot ciklu.

Nozīmīgākie ēteri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]