Ģemzes
| Ģemzes Rupicapra (Blainville, 1816) | |
|---|---|
 Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Dzimta | Dobradži (Bovidae) |
| Apakšdzimta | Kazu apakšdzimta (Caprinae) |
| Ģints | Ģemzes (Rupicapra) |
 Ģemzes Vikikrātuvē | |
Ģemzes, ģemžu ģints (Rupicapra) ir kazu apakšdzimtas (Caprinae) ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas. Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica) sastopama Eiropas dienvidrietumos - Pirenejos, Kantabrijas kalnos un Apenīnu kalnos. Otras sugas ģemzes (Rupicapra rupicapra) izplatība ir lielāka, kas sākas ar Eiropas centrālo daļu - Alpiem un Balkāniem areāla rietumos, turpinoties austrumu virzienā uz Turciju un Kaukāzu.[1]
Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēl nesenā pagātnē ģintī bija tikai viena suga - ģemze, kurai bija 10 pasugas. Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir izdalīta vēl viena suga - Pireneju ģemze, kurai ir 3 pasugas, bet ģemzei mūsdienās ir 7 pasugas.[1][2] Pireneju ģemze no ģemzes nodalījusies pirms apmēram 280 000 gadiem pleistocēna beigās.[2]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ģemzes ir vidēji lieli dobradži. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Lai arī abas sugas ir apmēram vienādi lielas, ģemze ir nedaudz masīvāka nekā Pireneju ģemze. Ģemzes tēviņš var sasniegt 62 kg masu,[3] bet Pireneju ģemzes tēviņš 50 kg.[4] Abiem dzimumiem ir taisni, īsi ragi, kuriem galos ir neliels izliekums uz atpakaļu. Tēviņu ragi ir nedaudz masīvāki nekā mātītēm. Vasarā kažoks ir sarkanbrūns, bet ziemā tas kļūst tumši brūns, gandrīz melns.
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ģemzes mājo kalnos, vasarā uzturoties augstkalnu pļavās virs 1800 metriem virs jūras līmeņa, bet ziemā nolaižoties nedaudz zemāk līdz 1100 metriem virs jūras līmeņa.[3][4] Mātītes vasaras periodā dzīvo nelielos ģimeņu baros, bet ziemā ģimenes apvienojas lielākā barā.[5] Pavasarī, kad dzimst mazuļi, mātīte pamet baru, lai dzemdētu vientulībā. Parasti piedzimst viens mazulis, bet samērā bieži piedzimst dvīņi vai pat trīnīši. Drīz pēc piedzimšanas mazās ģemzes spēj sekot mātei un māte atgriežas barā. Pieaugušie tēviņi galvenokārt ir vientuļnieki, pievienojoties baram tikai riesta laikā.[4]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ģemžu ģints (Rupicapra)
- Ģemze (Rupicapra rupicapra)
- Pireneju ģemze (Rupicapra pyrenaica)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 The Genetic Impact of Translocations and Habitat Fragmentation in Chamois (Rupicapra) spp.
- ↑ 2,0 2,1 «Mitochondrial DNA differentiation in chamois (genus Rupicapra): implications for taxonomy, conservation, and management». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 14. augustā. Skatīts: 2014. gada 13. aprīlī.
- ↑ 3,0 3,1 Ultimateungulate: Rupicapra rupicapra
- ↑ 4,0 4,1 4,2 ADW: Rupicapra pyrenaica
- ↑ «Spanish Chamois». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 13. aprīlī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ģemzes |