Ģeocentriskā orbīta

Vikipēdijas lapa

Ģeocentriskā orbīta ir orbīta, kurā riņķo kāds objekts ap Zemi, piemēram Mēness vai Zemes mākslīgais pavadonis.

Ģeocentrisko orbītu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstuma klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemā Zemes orbīta (Low Earth Orbit, LEO) — orbītas augstums 0 — 2000 km, vienu apgriezienu veic 90 min, ātrums ir 8 m/s.
Vidējā Zemes orbīta (Medium Earth Orbit — MEO) — augstums no 2000 km, bet zem ģeosinhronās orbītas 35 786 km.
Augsti eliptiska orbīta (Highly Elliptical Orbit — HEO) — orbīta ar augstu apogeju un zemu perigeju.
Ģeosinhronā orbīta (Geosynchronous Orbit — GEO) — orbīta 35 786 km augstumā

Geo
Ģeostacionāros mākslīgos pavadoņus parasti palaiž ģeostacionārajā orbītā 35 786 km augstumā virs zemes. Tie paliek stacionārā pozīcijā paralēli zemei.

Lielais LEO
Lielāks ģeostacionārais mākslīgais pavadonis, kurš darbojas zemajā Zemes orbītā, nodrošinot svarīgākos mobilo datu servisus. Šo pavadoņu uzdevums ir vākt informāciju par Zemi (meteoroloģiskos, Zemes izpētes, u.tml.). Tos parasti palaiž zemās orbītās (dažu simtu kilometru augstumā) ar lielu slīpumu pret Zemes ekvatoru, lai pavadonis, kustoties pa orbītu un planētai zem tā griežoties, secīgi pārlūkotu visus Zemes virsmas rajonus. Pavadoņi ir izvietoti starp 700—2000 km virs Zemes.

Mazais LEO
Mazs ģeostacionārais mākslīgais pavadonis, kurš darbojas zemajā Zemes orbītā, nodrošinot svarīgākos mobilā tālruņa servisus. Īpaši zemu (ap 200 km augstumā virs Zemes) lido militārie izlūkpavadoņi. Šo pavadoņu mūžs ir īss — tikai dažas nedēļas, jo tie lido atmosfēras augšējos slāņos, kas tos pakāpeniski bremzē, līdz tie noiet no orbītas un sadeg.

MEO
Ģeostacionārais mākslīgais pavadonis, kurš darbojas vidējā Zemes orbītā, un arī nodrošina mobilo sakaru servisu. Tie ir izvietoti ap 10 000 km augstumā virs Zemes.

Signālu pārraide
Zemes stacijas pārraida signālu satelītam orbītā, šo darbību sauc par augšupsaiti. Mākslīgie pavadoņi saņem augšupsaites signālu, paplašina to, pārveido par zemāka līmeņa frekvenci un tad sapāro izejošo signālu atbilstoši uz klāja esošai satelīta antenas pārraides kārtībai, kur šis signāls ir fokusēts šaurākā starā un nosūtīts atpakaļ uz Zemi, tiek saukts par lejupsaitēšanu. Pavadoņa elektronika, kura saņem augšupsaites signālu, paplašina to un pārveido frekvences, tiek saukta par retranslatoru.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]