Ģeodēzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ģeodēzija (grieķu: zemes sadalīšana) — zinātne par zemes mērīšanu, Zemes veidu, formu un lielumu. Ģeodēzija kā zinātne ir cieši saistīta ar daudzām zinātnes nozarēm, piemēram, matemātiku un fiziku, it sevišķi ar ģeofiziku. Praktiskais ģeodēzijas uzdevums ir izdarīt mērījumus apvidū un to rezultātus izmantot dažādiem aprēķiniem, lai noteiktu attālumu, platību, augstumu, zemes darbu apjomu utt., vai arī zināmas zemes virsmas daļas samazināta attēla sastādīšanai ((zemes robežu un topogrāfiskie) plāni un kartes).

Ģeodēziju iedala:

  • augstākajā ģeodēzijā — nozarē Zemes virsmas (ģeoīda) veida, formas un lieluma un Zemes cietās garozas kustību izpētei un noteikšanai;
  • zemākajā ģeodēzijā jeb topogrāfijā, ko sauc arī par mērniecību — nozarē fiziskās zemes virsmas, atsevišķu un samerā tuvu novietotu punktu savstarpējā stāvokļa noteikšanai;
  • kartogrāfijā — nozarē zemes virsmas ievērojamu daļu nepārtraukta attēla veidošanas metožu un speciālu apvidus modeļu un karšu izpētei un izstrādei;
  • inženierģeodēzijā — nozarē, kas ietver ģeodēzisko darbu metodes un procesus, ko realizē dažādu inženierbūvju izpētes darbos, projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, zemes ierīcībā, mežierīcībā, mežizstrādē, videssaimniecībā un aizsardzībā, derīgo izrakteņu ieguvē u.c.

Latvijā ģeodēziju var apgūt divās mācību iestādēs. LLU Lauku inženieru fakultātes Zemes ierīcības studiju programmā un RTU Būvzinātņu fakultātes Ģeomātikas studiju programmā.