Ģeogrāfiskā karte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasaules fizioģeogrāfiskā karte

Ģeogrāfiskā karte ir Zemes vai kāda cita debess ķermeņa virsas samazināts vizuāls attēlojums cilvēkam viegli uztveramā veidā, kurš parāda, kā konkrētā vietā izvietojas dažādi objekti. Reālos objektus kartē attēlo samazinātos izmēros ar īpašiem apzīmējumiem. Diezgan bieži daudzas kartes kopā apvieno atlantos. Daudzas kartes ir trīs dimensiju telpas vai virsmas objektu samazināta projekcija statiskā divu dimensiju plaknē, bet reizēm attēlojums var būt arī interaktīvs vai par trīs dimensiju. Visbiežāk kartes lieto ģeogrāfijā, bet tās var attēlot jebkuru telpu, reālu vai iedomātu, piemēram, zvaigžņu kartes, DNS kartes.

Ar Zemes virsmas attēlošanu kartēs un attēlošanas metožu izstrādi nodarbojas kartogrāfija. Cilvēkus, kas veido kartes, sauc par kartogrāfiem.

Karti nevajadzētu jaukt ar apkārtnes plānu. Plānam, atšķirībā no kartes, ir lielāks mērogs (vienu centimetru liels attālums uz plāna, dabā ir mazāks nekā tas pats centimetrs dabā, kurš ir attēlots uz kartes). Kartes mērogs var būt sākot ar 1:200 000 un vairāk. Ja mērogs ir lielāks, tad tas jau ir plāns, piemēram, plānam var būt mērogs 1:10 000. Vēl eksistē arī topogrāfiskās kartes (plāni), kurās attēlo arī reljefu ar horizontāļu palīdzību (brūnas līnijas uz kartes).

Karšu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēc teritorijas lieluma, ko tās attēlo (pasaules, kontinenta, valsts, pilsētas kartes)
  • Pēc satura (vispārējas vai tematiskās)
  • Pēc mēroga
  • Pēc pielietojuma (uzziņu, mācību, tūristu, navigācijas) u.c.
Topogrāfiskā karte

Kartes mērogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kartes iedalās liela, vidēja vai maza mēroga kartēs. Liela mēroga kartēs parasti ir attēlota kāda maza teritorija, piemēram, ciemats, pilsēta vai pilsētas daļa. Vidēja mēroga kartēs attēlota kāda lielpilsēta (piemēram, Rīga), rajons vai neliela valsts daļa. Savukārt maza mēroga kartēs redzama kāda valsts, kontinents vai pat visa pasaule. Mērogu lielumi ir šādi:

  • Liels mērogs (1:200 000 un vairāk),
  • Vidējs mērogs (no 1:200 000 līdz 1:1 000 000 ieskaitot)
  • Mazs mērogs (mazāk par 1:1 000 000).

Skaitlis uz mēroga, kas atrodas aiz vieninieka, norāda to, cik centimetriem dabā ir vienāds vienu centimetru liels attālums uz šīs kartes. Piemēram, ja ir mērogs 1:200 000, tad vienam centimetram uz kartes atbilst 200 000 centimetru jeb divu kilometru liels attālums dabā. Ja mērogs ir 1:1 000 000, tad tas atbilst 10 kilometru attālumam dabā, bet 1:10 000 nozīmē, ka vienu centimetru liels attālums uz kartes ir 100 metru attālums dabā. Ja jāaprēķina, cik lielam attālumam dabā atbilst vairāki centimetri uz kartes, tad šo centimetru daudzumu reizina ar kartes mēroga centimetriem un iegūst, cik centimetru garš ir šis attālums dabā.

Skat. arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]