Ģibuļu pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ģibuļu pagasts
Ģibuļu pagasts LocMap.png
Ģibuļu pagasts Map.png
Ģibuļu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Talsu novads
Centrs: Pastende
Platība: 320,2 km2
Iedzīvotāji (2010): 2483[1]
Blīvums: 7.8 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā

Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība. Robežojas ziemeļos ar Valdgales pagastu, austrumos ar Talsu pilsētu un Lībagu pagastu, dienvidos pa Abavu ar Abavas pagastu, rietumos ar Kuldīgas novada Rendas un Ventspils novada Usmas un Puzes pagastiem. Pagasts veidojies pēckara periodā no triju pirmskara pagastu - Pastendes, Stendes un Spāres pagastu daļām. Lai arī pagasta centrs atrodas bijušā Pastendes pagasta galvenajā apdzīvotajā vietā Pastendē, nosaukumu tas ieguvis no Stendes pagasta Ģibuļu pusmuižas, kas savukārt tagad saucas par Kraujām. Pagasta teritorijā atradās viens no Latvijas lielākajiem padomju laika lauksaimniecības uzņēmumiem - kolhozs "Draudzība", kurš ar platību 14 752 ha bija lielākais kolhozs Latvijā.[2]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģibuļu pagasta teritorija atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā.[2] Reljefu veido lielākoties lēzeni viļņots, vietām vidēji viļņots līdzenums. Vidējais virsas augstums 30-40 m vjl, Spāres paugurainē 50 - 78 m vjl. Pauguru relatīvais augstums sasniedz 15 m. Augstākā vieta ir Ploču kalns (83 m) ziemeļos no Kalešiem. Visstiprāk saposmots reljefs gar Mordangas subglaciālo iegultni, kuras ieplakā izveidojušies 14 ezeri.

57,8 % pagasta teritorijas klāj meži, galvenokārt skujkoku un jauktie; ir arī ozolu audzes. Vairāki purvi, lielākie no kuriem ir Tīrpurvs, Tīrelis, Kazu purvs, Plocis, Bāgas purvs.

Derīgie izrakteņi: dolomīts, ģipšakmens, māls, saldūdens kaļķis, kūdra, sapropelis.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorija bagāta ezeriem, no kuriem lielākais ir Usmas ezers, kas piekļaujas pagasta rietumos ar ~10 km garu krasta līniju. Lielākie no ezeriem, kas pilnībā izvietojušies pagasta teritorijā ir:

Ezers platība (ha) dziļums (m)
Spāres ezers 201 5,6
Gulbju ezers 115,5 2,1
Mordangas-Kāņu ezers 78 8,7
Pluncezers 42,1 1,8
Kalvenes ezers 26,4 7,3
Stundezers 10,7 6,3
Rūmiķis 10,5 4,3

Pagasta teritorijā vairākas mākslīgas ūdenskrātuves (galvenokārt zivju dīķi), lielākie no kuriem ir Struņķu dīķi (26-60 ha) un Kleinis (10-40 ha).[3]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidusupe pie Ģibuļu—Līču ceļa

Pagastā blīvs upju tīkls. Lielākā daļa teritorijas atrodas Irbes baseinā, izņemot nelielu (~8 km²) teritoriju ziemeļos no Arkliņiem, kas pieder Rojas baseinam un teritoriju ap Kalešiem (~26 km²), kas pieder Ventas baseinam. Lielākās upes ir:

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižozols Pastendes muižas pils parkā

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas:[4]

Aizsargājami dabas objekti:

  • Spāres parks (1,5 ha)
  • Dižkoki (lielākie):[5]
    • Pastendes ozoli (apkārtmērs 6,48, 5,88 un 3,94 m)
    • Misteru ozols (6,2 m)
    • Induļu ozols (6,13 m)
    • Lielozolu ozoli (5,71 un 5,03 m)
    • Dravas priede (3,1 m)
    • Čiekuru kadiķis (1,6 m)
    • Dzirnavlejas sudrabvītols (6,7 m)
    • Spāres parka oši (4,45 un 4,2 m)
    • Pastendes parka vīksna (3,89 m)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusī Stendes pagasta valde Ģibuļos; līdz 1980. g. Ģibuļu ciema izpildkomiteja
Jaunā Ģibuļu pagasta administratīvā ēka un kultūras nams

Ģibuļu pagasts izveidots kā Ģibuļu ciems (ciema padome), apvienojot bijušos Pastendes un Spāres pagastus ar lielāko daļu Stendes pagasta teritorijas.[2] Zemes šo pagastu teritorijās ilgus gadsimtus piederējušas galvenokārt trim baltvācu dzimtām: fon Hāniem Pastendes pagastā (1476-1920), fon Grothusiem Spāres pagastā un fon der Brigeniem Stendes pagastā.[6] Pastendes pagastā bija Pastendes muiža (pusmuižas: Barzdupe, Grenčmuiža, Jaunmuiža (Kurši), Kažiņi, Laukmuiža, Remplīne, Silēbirģis un Vecmuiža (Turkmuiža)) un Kalešu muiža (ar Kāņu pusmuižu). Stendes pagasta tagadējā Ģibuļu pagasta daļā bija Muneju, Ģibuļu, Kārdagas un daļa Vīcežu pusmuižas. Spāres pagastā bija Spāres muiža. Pēc 1920. gada zemes reformas un 1925. gada administratīvās reformas pagastu robežas tika mainītas, atkāpjoties no dzimtu īpašumu nodalījumiem.[7]

1940. gada administratīvais iedalījums (krāsās) un 2009. gada pagastu robežas (violetas)

1945. gada 10. septembrī līdzšinējo pagastu teritorijās izveidoja sekojošas ciemu padomes:

Pagasti līdz ar Talsu apriņķi tika likvidēti 1949. gadā.

Ciema padomju apvienošana un teritoriālās izmaiņas:

  • 1954. gada 14. jūnijā Ģibuļu ciemam tiek pievienota Kalešu ciema teritorija.
  • 1954. gada 14. jūnijā Pastendes ciems tiek pievienots Talsciema ciemam.
  • 1961. gada 1. februārī Ģibuļu ciemam tiek pievienoti Talsciema (izņemot kolhoza "Lībagi" teritoriju) un Spāres ciemi.
  • 1975. gada 14. martā ciemam pievieno daļu Abavas ciema (starp Veģiem un Kalešiem) un Rendas ciema (pie Usmas ezera), Rendai atdodot nelielu teritoriju rietumos no Kāņupes.
  • 1977. gada 14. martā Talsiem tika atdota teritorija ar tagadējo Lauktehniku.

Dažādos laikos ir veikta nelielu teritoriju apmaiņa ar Talsiem un Valdgales un Laidzes pagastiem.

Līdz 1980. gadam ciema padome atradās bijušajā Stendes pagasta valdes vietā Ģibuļos. No 1980. gada ciema un vēlāk pagasta administrācija atradās 1979. gadā celtajā arhitekta Pētera Milzarāja projektētajā administratīvajā un kultūras kompleksā.

Pašvaldības vadītāji (ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji; hronoloģiskā secībā):

  • Heinrihs Zeltzaķis
  • Jānis Reinfelds
  • Jānis Olševskis
  • Alberts Lode
  • Kārlis Dīcis (1961-1973)
  • Ēriks Leimanis (1973-1994)
  • Gaida Krūze (1994-2001)
  • Uldis Rozenbergs (2001-2009)

Kā pašvaldība pagasts likvidēts 2009. gadā, iekļaujot Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.

Kolhozs «Draudzība»[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolhoza piemiņas nozīmīte ar emblēmu

Ģibuļu pagasta teritoriālajā attīstībā noteicoša loma bija kolhoza "Draudzība" apvienošanas procesam. Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no 15 nelielām kopsaimniecībām (lauksaimniecības arteļiem), kas dibinātas tagadējā pagasta teritorijā.

Pastendes pagastā izveidojās 5 kolhozi:

Talsciema ciemā:
  • "Darba spars" (dibināts 1947. gada 2. decembrī),
  • "Padomju karogs" (dibināts 1948. g. 29. augustā),
  • "Zelta grauds" (dibināts 1949. gada aprīlī).

Kolhozi apvienoti 1950. gada jūlijā, paturot nosaukumu "Padomju karogs".

Pastendes ciemā:
  • "Sarkanais stars" (dibināts 1948. gada 11. janvārī),
  • "Ļeņina ceļš" (dibināts 1948. gada 16. martā).

Kolhozi apvienojas 1950. gada 3. jūlijā, pieņemot nosaukumu "Raiņa kolhozs".

Stendes pagastā izveidojās 7 kolhozi:

Kalešu ciemā:
  • "Darbs" (dibināts 1947. gada 22. decembrī),
  • "Centība" (dibināts 1948. gada 2. augusts),
  • "Zaļā zeme" (dibināts 1949. gada 30. martā).

Kalešu ciema kolhozi 1950. gada jūlijā ("Darbs" un "Zaļā zeme") un 1960. gada martā ("Centība") pievienojās Ģibuļu ciema kolhozam "Uzvara".

Ģibuļu ciemā:
  • "Uzvara" (dibināts 1947. gada 27. novembrī),
  • "Vārpu vainags" (vēlāk "Straume", dibināts 1949. gada 2. aprīlī),
  • "Brīvais zemnieks" (dibināts 1949. gada 11. aprīlī),
  • "Jaunais ceļš" (vēlāk "Darba ceļš", dibināts 1949. gada 24. aprīlī).

"Straume", "Brīvais zemnieks" un "Darba ceļš" 1950. gada 30. jūlijā apvienojās, paturot nosaukumu "Darba ceļš".

Spāres pagastā izveidojās 3 kolhozi:

Mazspāres ciemā:
  • "Zelta vārpa" (dibināts 1949. gada 3. aprīlī).
Spāres ciemā:
  • "Spāre" (dibināts 1948. gada 19. decembrī),
  • "Ausma" (dibināts 1949. gada 3. aprīlī).

Spāres un Mazspāres ciemu kolhozi 1950. gada 7. jūlijā apvienoti, paturot nosaukumu "Ausma".

Kolhozi "Ausma", "Darba ceļš", "Padomju karogs", "Raiņa kolhozs" un "Uzvara" 1960. gada 1. decembrī apvienojās, izveidojot tā laika Latvijas lielāko kolhozu ar centru Pastendē.

Vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gada upuru piemineklis Kalešos
Spāres muižas pils

Ģibuļu pagasta arheoloģijas, mākslas un arhitektūras pieminekļi koncentrējušies galvenokārt divās lielākajās muižās Pastendē un Spārē un to apkaimēs.[8]

Bez zemāk uzskaitītajiem valsts aizsargātajiem pieminekļiem ir arī citas ievērojamas piemiņas vietas, kā Anša Lerha-Puškaiša vecāku un viņa darbu prototipu atdusas vieta "Cīruļu" kapsētā, piemineklis 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā kritušajiem Kalešos u.c.

Vērtības grupa Pieminekļa veids Pieminekļa nosaukums Atrašanās vieta Pieminekļa datējums
Valsts nozīmes Arheoloģija Māras kambaru alas — kulta vieta pie Kalešiem, Abavas krastā
Valsts nozīmes Arheoloģija Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) pie „Munejām”
Vietējās nozīmes Arheoloģija Strautmaļu viduslaiku kapsēta Kaleši
Vietējās nozīmes Arheoloģija Spāres pilskalns dienvidaustrumos no Spāres
Valsts nozīmes Māksla Cilņu „Ģerboņu“ fragmenti Pastendes pils 1741. gads
Valsts nozīmes Māksla Kāpņu margas Spāres pils 1790. gads
Valsts nozīmes Arhitektūra Zemnieku sēta „Līkumi“ Kāņciems 1821. gads — 19. gadsimta vidus
Valsts nozīmes Arhitektūra Mežsarga sēta „Uļitas“ 18. gadsimts — 19. gadsimta 1. puse
Valsts nozīmes Arhitektūra Pastendes muižas apbūve Pastende 18. gadsimts — 19. gadsimta sākums
Valsts nozīmes Arhitektūra Klēts Mordangas „Līkumi“ 19. gadsimta vidus
Valsts nozīmes Arhitektūra Saimniecības ēka Mordangas „Līkumi“ 19. gadsimta vidus
Valsts nozīmes Arhitektūra Dzīvojamā ēka Mordangas „Līkumi“ 1821. gads
Valsts nozīmes Arhitektūra Kalpu māja Pastendes muiža 19. gadsimts
Valsts nozīmes Arhitektūra Pils Pastendes muiža 18. gadsimts — 19. gadsimta sākums
Valsts nozīmes Arhitektūra Pārvaldnieka māja Pastendes muiža 19. gadsimta sākums
Vietējās nozīmes Arhitektūra Saimniecības ēkas (2) Pastendes muiža 19. gadsimta sākums
Valsts nozīmes Arhitektūra Spāres luterāņu baznīca Spāre 1747. - 1926. gadi
Vietējās nozīmes Arhitektūra Spāres skola Spāre 19. gadsimta vidus

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritorijā 2008. gada 1. janvārī dzīvoja 2536 iedzīvotāji,[9] tajā skaitā:

  • 1224 vīrieši (48,3%) un 1312 sievietes (51,7%),
  • 1602 (79,2%) darbspējas vecumā,
  • 440 (17,4%) jaunāki par darbaspējas vecumu,
  • 494 (19,5%) pensijas vecuma.

Pēc nacionālā sastāva 93,8% latviešu, 1,8% krievu, 1,1% baltkrievu, kā arī čigānu kopiena Spārē.

Iedzīvotāju vecuma struktūra (2000):[10]

Pavisam 0-4 5-9 10-14 15-19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60-64 65-69 70+
Vīrieši 1 278 77 93 121 110 98 84 87 109 92 90 61 58 66 54 78
Sievietes 1 371 73 86 112 112 82 82 80 99 96 75 65 71 91 83 164
Visi iedzīvotāji 2 649 150 179 233 222 180 166 167 208 188 165 126 129 157 137 242

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas

Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir Pastende un Spāre.

Pastende kā apdzīvots apvidus pirmoreiz minēts 1288. gadā. Apdzīvota vieta sākusi veidoties tikai pēc Pastendes muižas uzcelšanas. Vēl 20. gadsimta 70. gados Pastendē bija tikai ~100 iedzīvotāju. Ciems sāka attīstīties, kad tas tika izvēlēts par apvienotā kolhoza "Draudzība" centru un uz turieni tika pārcelta ciema padome.

Spāres ciema pirmās mājas tika uzceltas 1898.-1901. gados sakarā ar stacijas izbūvi dzelzceļa līnijā Rīga—Ventspils. Ilgu laiku Spāre bija pagasta lielākā apdzīvotā vieta.

Citas lielākās pagasta apdzīvotās vietas ir bijušie kolhozu, vēlāk "Draudzības" iecirkņu centri Talsciems, Kraujas un Aizupes.

Tips Ciems Iedzīvotāji
(2008)
Lielciems Pastende 844
Vidējciems Spāre 384
Mazciemi Aizupes 54
Ģibuļi 33
Kurši 43
Līči 43
Mordanga 15
Skrajciemi Arkliņi 25
Gaviļnieki 33
Iliņi 11
Kaleši 24
Kāņciems 15
Kraujas 26
Mazspāre 9
Ruņķi 15
Talsciems 85
Turkmuiža 15

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spāres baznīca

Pagastā atrodas viena baznīca - Spāres evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca. Pamatakmens likts 1658. g. Tagadējo baznīcu 1747. g. uzbūvējis toreizējais Spāres muižas īpašnieks barons Rādens. Baznīcu apmeklē galvenokārt tuvējās apkārtnes iedzīvotāji.

Pastendes un Ģibuļu apkārtnes iedzīvotāji, kā arī citu konfesiju pārstāvji pieder pie Talsu draudzēm: Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas, Talsu baptistu baznīcas, Talsu Romas katoļu baznīcas, kā arī pie Stendes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēm.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģibuļu pagastā (ap 2000. gadu) bija 532 zemnieku saimniecības ar kopplatību 13 083 ha un 412 piemājas saimniecības 2539 ha kopplatībā.[2] Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 8959 ha, no tiem aramzeme 7020 ha, augļu dārzi 86 ha, pļavas 741 ha, ganības 1112 ha. Meži aizņem 18 513 ha, no tiem 15 027 valsts meži, krūmāji 261 ha, purvi 355 ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 117 Ls/ha.

Lielākie darba devēji lauksaimniecībā SIA "Kalnnieki", SIA "Spāre", KKS „Pastende”, SIA " Ausma 2004" un SIA „L.A.P”.

Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība un mežizstrāde. Kuršos atrodas Talsu mežniecība. Lielākie uzņēmumi: SIA "Stende", SIA “Šķēles”, Z/s "Madaras".

Attīstīta arī dīķsaimniecība, zvejniecība.

Transports un sakari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš A10 un pirmās šķiras autoceļš P120.

Dzelzceļa līnijā Rīga-Ventspils 2 pieturas punkti: Spāre un Līči.

Pagasta teritorijā atrodas Talsu lidlauks.

Spārē pasta nodaļa (LV-3298). Pastendes, Dravnieku un Talsciema teritoriju apkalpo Talsu pasts (LV-3201).[9]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijušās Ģibuļu skolas ēka Kraujās

Vecākā skola tagadējā pagasta teritorijā, iespējams, bijusi Spāres skola, kas, pēc dažiem avotiem, minēta jau 1760. un 1770. gados, kaut arī 1830. un 1840. gados tur vairs skolas neesot bijis. Dokumentāli skolas sākums apstiprināts 1858. gadā. Līdz 1920. gadam skola bijusi divgadīga, līdz 1925. gadam — sešgadīga. 1940. gadā skola pārcelta uz Spāres muižas ēku. No 1946. gada 7 klašu pamatskola, vēlāk paplašināta līdz 8 un 9 klasēm. Slēgta 2012. gadā

Pirmā skola Pastendē dibināta, iespējams, ap 1838. gadu (pēc citiem avotiem 1841. vai 1858. gadā). Par skolas un arīdzan Irlavas skolotāju semināra aizgādni kļūst Pastendes barons Teodors Hāns. 1959. gadā tiek iesvētīta jaunā skolas ēka pie tagadējā autoceļa A10 2 km no Pastendes. Barons sedzis lielāko daļu skolas un skolēnu uzturēšanas izdevumu, kā arī algojis vienu no skolotājiem. Līdz 1920. gadam pamatskolā bija 3 klases. Pirmās brīvvalsts laikā skolā bija 4 klases ar papildus pirmsskolas klasi. Ar 1945. gada. 1. septembri skolu pārceļ uz Pastendes muižas pili, kur darbojas kā 7 klašu pamatskola, ko vēlāk paplašina līdz 8 un 9 klasēm.

Ģibuļu pamatskolas ēka Kraujās uzbūvēta 1879. gadā par Stendes barona Brigena līdzekļiem. No 1920. gada I pakāpes pamatskola ar 4 klasēm. Skola slēgta 20. gadsimta 50. gados.

1920. gadā Aizupēs tiek nodibināta Pastendes II pamatskola. Skolai pārejot Stendes pagasta pakļautībā, to nosauc par Stendes Aizupju pamatskolu. Skola slēgta 1944. gadā.

1934. gadā dibināta 4 klašu pamatskola Līčos. Slēgta ap 1960. g.

2009. gadā pagastā darbojās divas izglītības iestādes:

  • Pastendes pamatskola
  • PII «Ķipars».

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]