Īstie raibeņi

Vikipēdijas lapa
Īstie raibeņi
Nymphalinae (Swainson, 1827)
Acainais raibenis (Inachis io)
Acainais raibenis (Inachis io)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
ApakškārtaSūcējsnuķaiņi (Glossata)
InfrakārtaDažādspārnu tauriņi (Heteroneura)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaRaibeņu dzimta (Nymphalidae)
ApakšdzimtaĪstie raibeņi (Nymphalinae)
Īstie raibeņi Vikikrātuvē

Īstie raibeņi, raibeņu apakšdzimta (Nymphalinae) ir viena no divpadsmit raibeņu dzimtas (Nymphalidae) apakšdzimtām. Tā ir viena no lielākajām un pazīstamākajām grupām, kas apvieno 495 tauriņu sugas.[1] Īsto raibeņu apakšdzimta iedalās 6 ciltīs un 57 ģintīs.[1][2][3] bet reizēm šeit tiek iekļautas vēl divas ciltis, kas visbiežāk tiek sistematizētas kā atsevišķas apakšdzimtas: lielo raibeņu apakšdzimta (Limenitidinae) un tropu raibeņu apakšdzimta (Biblidinae). Toties pļavraibeņu cilts (Melitaeini) reizēm tiek sistematizēta kā atsevišķa apakšdzimta.

Īstie raibeņi ir izplatīti visā pasaulē, izņemot polāros reģionus.[3] Liela sugu dažādība mājo tropos. Latvijā sastopamas 18 īsto raibeņu sugas no pļavraibeņu cilts un raibeņu cilts.[4] Šīs sugas var būt sastopamas gandrīz jebkur, pilsētas ieskaitot, tomēr visbiežāk tās var novērot mežmalās, meža laucītēs, pļavās un citās klajākās, bet no vējiem aizsargātās vietās.[5]

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Coeini cilts ir vissenākā no raibeņu apakšdzimtas ciltīm, attēlā Baeotus amazonicusa

DNS pētījumos noskaidrojies, ka īsto raibeņu apakšdzimta, iespējams, atdalījusies no sava māsas taksona - zobenspārnu raibeņu apakšdzimtas (Cyrestinae) pirms apmēram 80 miljoniem gadu.[1] Sugu dažādība radās pēc krīta-terciāra masveida izmiršanas pirms 65 miljoniem gadu. Pirmā no visas grupas drīz pēc izmiršanas atdalījās Coeini cilts. Pārējo cilšu evolūcija un nodalīšanās laikā joprojām tiek studēta, bet strauja sugu dažādība attīstījās paleocēna beigās un eocēna sākumā.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īstie raibeņi ir lieli vai vidēji lieli tauriņi. Daudzām sugām ir raksturīgi oranžmelni spārni,[5] bet tie var būt arī dzeltenmelni, sarkanmelni, zili melni vai melni ar nelieliem košiem akcentiem. Latvijā īstie raibeņi ir vieni no pirmajiem tauriņiem, kas izlido pavasara pirmajās siltajās dienās, jo liela daļa sugu pārziemo kā pieauguši tauriņi.[5] Īstie raibeņi galvenokārt barojas ar nātru dzimtas (Urticaceae), kurvjziežu dzimtas (Asteraceae), akantu dzimtas (Acanthaceae), ceļteku dzimtas (Plantaginaceae) un cūknātru dzimtas (Scrophulariaceae) augiem.[3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skabiozu pļavraibenis (Euphydryas aurinia)
Baldriānu pļavraibenis (Melitaea diamina)
Mazais nātru raibenis (Araschnia levana)
Vīksnu raibenis (Nymphalis vaualbum)

Raibeņu apakšdzimta (Nymphalinae)[2]

Trīs ģintīm: Rhinopalpa, Kallimoides un Vanessula nav zināma to piederība kādai no ciltīm[2] un tās reizēm tiek sistematizētas kā māsas taksoni pārējām ciltīm.[3]

Īsto raibeņu sugas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «The subfamily Nymphalinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. decembrī. Skatīts: 2007. gada 4. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Nymphalinae
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Tolweb: Nymphalinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 27. februārī. Skatīts: 2014. gada 17. martā.
  4. Latvijas daba: Raibeņu dzimta
  5. 5,0 5,1 5,2 Dabas dati: Īstie raibeņi
  6. «Tolweb: Aglais Dalman 1816». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. augustā. Skatīts: 2014. gada 17. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]