Ļaudona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ļaudona
—  Lielciems  —
Ļaudonas pareizticīgo baznīca
Ļaudonas pareizticīgo baznīca
Ļaudona
Red pog.png
Ļaudona
Koordinātas: 56°42′20″N 26°11′33″E / 56.70556°N 26.19250°E / 56.70556; 26.19250Koordinātas: 56°42′20″N 26°11′33″E / 56.70556°N 26.19250°E / 56.70556; 26.19250
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Madonas novads
Pagasts Ļaudonas pagasts
Pirmoreiz minēta 1457
Augstums vjl 90 m
Iedzīvotāji (2008)[1]
 - kopā 466
Pasta nodaļa LV-4862 Ļaudona

Ļaudona (līdz 1926. gadam Liograde) ir apdzīvota vieta Madonas novada Ļaudonas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Aiviekstes abos krastos pie autoceļa P82 19 km no novada centra Madonas un 157 km no Rīgas.

Ļaudonā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams, pasts, Teiču dabas rezervāta administrācija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiski izrakumi liecina, ka jau vēlajā dzelzs laikmetā 9.-12. gadsimtā Ļaudonā bijis apdzīvots pilskalns. 12.-13. gadsimtā tagadējā Ļaudonas pagasta teritorija ietilpa Jersikas valstij piederošā Gerdenes pilsnovada sastāvā, par kura centru uzskata Sāvienas pilskalnu.

1274. gadā Rīgas arhibīskaps Johans I fon Lūne lika uzcelt mūra pili pie Svētupes ietekas Aiviekstē. 1457. gadā Ļaudonas pils (Laudohn) minēta to piļu sarakstā, kam bija savs pilsnovads un draudze.

1568. gadā pēc Vidzemes pievienošanas Polijas-Lietuvas kopvalstij, Pārdaugavas hercogistes pārvaldnieks Hodkevičs Ļaudonas pilsnovadu un pili piešķīra K. J. Bankovam. 1575. gadā Ļaudonas pilsnovads nonāca J.Tīzenhauzena, viņa sievas Elizabetes (dzim. Plāteres) un dēla mūža lietošanā. Livonijas kara laikā krievu karaspēks pili nopostīja, pēc tam muižas īpašnieki bieži mainījās. Sāvienas muiža ilgus gadus palika Tīzenhauzenu dzimtas īpašumā. 1613. gadā Poļu-zviedru kara laikā Ļaudonas muiža kļuva par zviedru kroņa īpašumu. 1696. gadā pēc zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta Ļaudonā tika uzcelta krustveida luterāņu baznīca, pie tās dibināta draudzes skola zemnieku bērniem. Pēc šī paša parauga tika uzceltas baznīcas Apekalnā un Vestienā. 1703. gadā krievu karaspēks nopostīja Ļaudonas luterāņu baznīcu un muižu. 1716. gadā atvaļināta virsnieka ģimenē piedzima vēlākais Austrijas feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons.

1772. gadā Ļaudonā nodibināta stikla rūpnīca ("glāzšķunis"). 1818.—1820. gadā tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1846. gadā krievu pareizticībā pārgājušais brāļu draudzes priesteris Dāvis Balodis nodibināja pirmo latviešu pareizticīgo draudzi Ļaudonā. Pirmā gadā pareizticībā pārgāja 3849, bet otrajā gadā — 547 latviešu zemnieki. 1863. gadā tika iesvētīta jauna mūra pareizticīgo baznīca, kas saglabājusies līdz mūsdienām.

1905. gada revolūcijas laikā Ļaudonas muiža tika nodedzināta. 1920. gadā agrārās reformas laikā Ļaudonas muižu ar pusmuižām (kopplatība 1946 ha) sadalīja 148 vienībās. Ļaudonas mācītājmuižu (1200 ha) sadalīja 42 vienībās, bet Sāvienas muižu (2943 ha) 196 vienībās. 1926. gadā Liogradei tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1932. gadā apdzīvotā vieta oficiāli tika pārdēvēta par Ļaudonu.[2] 1944. gadā tika nopostīta Ļaudonas luterāņu baznīca.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]