Ļevs Trockis

Ļevs Trockis.

Ļevs Trockis (Лев Давидович Троцкий, īstajā vārdā Leiba Bronšteins, Лейба Давидович Бронштейн; dzimis 1879. gada 7. novembrī [v.s. 26. oktobrī], miris 1940. gada 21. augustā) bija krievu revolucionārs un politikas teorētiķis. Viņš bija sociālists un marksists.

Trockis piedalījās 1905. gada revolūcijā. Viņš Sanktpēterburgā palīdzēja organizēt strādnieku apvienības, vēlāk kļuva arī par šo savienību līderi. Pēc revolūcijas paša drošības dēļ viņš pameta Krieviju, bet atgriezās 1917. gadā, pēc tam, kad Krievijā izcēlās Februāra revolūcija. Bija viens no galvenajiem Oktobra revolūcijas vadītājiem. Pēc boļševiku varas nostiprināšanās ieņēma augstus amatus. Bija viens no Kominternes dibinātājiem un ideologiem. Pēc Ļeņina nāves Trockis veidoja opozīciju Staļinam. Staļinam nostiprinot savu varu, Trockis tika atstādināts no amatiem, un 1929. gadā izsūtīts no PSRS. Trockim atrodoties Meksikā, 1940. gada 20. augustā viņam uzbruka NKVD aģents un nāvīgi ievainoja. 21. augustā Trockis mira.