Ņidzica
| Ņidzica | |||
| Vācu ordeņa pils Ņidzicā | |||
|
|||
|
Ņidzica
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Ņidzicas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1381 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 6,86 km² | ||
| Augstums vjl | 188 m | ||
| Iedzīvotāji (2006) | |||
| - kopā | 14 761 | ||
| - blīvums | 2 151,7/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.nidzica.pl/ | |||
Ņidzica (poļu: Nidzica) - pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Ostrudas pie Linas upes.
Līdz 1945. gadam pilsēta bija Vācijas (Austrumprūsijas) sastāvā un tās nosaukums bija Neidenburga (Neidenburg). Pilsēta dibināta 1355. gadā kā Vācu ordeņa apmetne. Pēc Trīspadsmitgadu kara tā palika Prūsijas hercogistes sastāvā.
Pirmā pasaules kara laikā Neidenburgu smagi nopostīja Krievijas karaspēks.
Otrā pasaules kara laikā Neidenburgā piedzīvoto (teroru pret civiliedzīvotājiem no Padomju armijas puses) aprakstījis rakstnieks un disidents Ļevs Kopeļevs. Pēc kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta iekļāvās Polijā, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti.
Vācu vēsturnieka Ferdinanda Gregoroviusa (Ferdinand Gregorovius, 1821 - 1891) dzimtā pilsēta.