Ņosa ezers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ņosa ezers
Lake nyos.jpg
Ņosa ezers ar izvirduma saduļķoto ūdeni
Atrodas Karogs: Kamerūna Kamerūna
Koordinātas 6°26′17″N 10°17′56″E / 6.43806°N 10.29889°E / 6.43806; 10.29889Koordinātas: 6°26′17″N 10°17′56″E / 6.43806°N 10.29889°E / 6.43806; 10.29889
Platība 1,58 km2
Lielākais garums 2 km
Lielākais platums 1,2 km
Lielākais dziļums 208 m
Tilpums 0,15 km3
Augstums vjl 1091 m

Ņosa ezers (arī Ņoss; angļu: Lake Nyos, franču: Lac Nyos; Lvi ezerslac Lwi) ir ezers Kamerūnā, Ziemeļrietumu reģionā. Dziļš ezers neaktīva vulkāna nogāzē.

Ezera izveidošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezers atrodas Mberes rifta ielejā. Vulkāniskās aktivitātes reģionā norisinās jau miljoniem gadu — kopš sadalījās tagadējā Dienvidamerika un Āfrika, Rietumāfrikā turpinās aktīva lūzumu zonu veidošanās. Ezera atrašanās zonā lūzuma veidošanās rezultātā zemes virsmai tuvu pienākusi magma.

Ņosa ezers aizpilda ieapaļas formas māru — eksplozijas krāteri, kas radies, lavas plūsmai mijiedarbojoties ar gruntsūdeni. Uzskata, ka šis mārs radies aptuveni pirms 400 gadiem.

Ezera ūdeni notur dabiska vulkānisku iežu siena, kas šaurākajā vietā ir 40 m augsta un 45 m plata.

Ņosa ezera izvirdums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogļskābās gāzes nosmacēta govs

Zem ezera atrodas magmas kabata, kas turpina izdalīt ogļskābo gāzi (CO2) ezera ūdenī. Ņosa ezers ir viens no trim pasaulē zināmajiem ezeriem, kuros notiek šāds process — pārējie ir Kivu ezers Ruandā un Monūnas ezers ap 100 km dienvidaustrumos no Ņosa ezera, Kamerūnā.

Ezerā izveidojušies dažādas temperatūras ūdens slāņi — silts, mazāk blīvs ūdens atrodas virspusē, savukārt dziļāk atrodas vēsāks, blīvāks ūdens. Ilgākā laika periodā aukstajā ūdenī pie ezera gultnes izšķīst liels daudzums no apakšas nākošās ogļskābās gāzes. Ezers ir šķietami stabils un nekas neparasts nenotiek līdz brīdim, kad apakšējais ūdens slānis ir pārsātināts ar gāzi. Ja šādā situācijā notiek zemestrīce vai vulkāna izvirdums, no ezera pēkšņi izdalās liels daudzums ogļskābās gāzes.

Kaut gan netālajā Monūnas ezerā līdzīga nelaime notika 1984. gadā, neviens negaidīja, ka šādas briesmas var radīt arī Ņosa ezers. Tomēr 1986. gada 21. augustā notika Ņosa ezera izvirdums — no ezera ūdens pēkšņi izdalījās 1,6 miljoni tonnu ogļskābās gāzes. Gāze plūda lejup pa divām ielejām, aizvietojot vieglāko gaisu. Tuvāko 20 km rādiusā noslāpa ap 1800 cilvēki un 3500 liellopi. Ap 4000 cilvēku paspēja izbēgt no nāves, taču daudzi cieta no elpošanas slimībām un paralīzes.

Nav zināms, kas katastrofu izraisīja. Vairums speciālistu uzskata, ka ezera gultnē noticis neliels nobrukums vai neliels vulkāna izvirdums. Pastāv arī iespēja, ka vienā ezera pusē ir nolijis lietus, tādējādi izjaucot ūdens līdzsvaru. Neatkarīgi no cēloņa notika pēkšņa ezera ūdens slāņu sajaukšanās un ogļskābās gāzes izdalīšanās. Par gaisu smagākā ogļskābā gāze vairāku desmitu metru biezā slānī strauji plūda lejup pa divām ielejām.

Tūlīt pēc izvirduma ierasti zilais ezera ūdens uz īsu laiku kļuva tumši sarkans, jo augšup pacēlās ar dzelzi bagātināts ūdens, kas gaisā strauji oksidējās. No gāzes atbrīvotais ezera līmenis kritās aptuveni par vienu metru. Iespējams, ka tiešā ezera tuvumā gāzes izplūde bija pat sprādzienveida, jo ezera krastā viļņi vai gāze notrieca kokus.

Ezera nākotne[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Niosas ezera atgāzēšanas sistēma.

Neparastā katastrofa izraisīja lielu zinātnieku interesi un tika publicēti daudzi pētījumi par līdzīgu nelaimju novēršanu nākotnē. Tuvāka analīze parādīja, ka līdzīgas nelaimes var atkārtoties ik pēc 10—30 gadiem.

Lai novērstu līdzīgas katastrofas, zinātnieki piedāvāja sekojošu risinājumu — iegremdēt ezera dziļākajās vietās piecas ogļskābo gāzi novadošas caurules, kas novērstu gāzes uzkrāšanos ezera nogulumos. Diemžēl pašlaik ezerā ievietota tikai viena šāda gāzes novadīšanas caurule, kuras augšējais gals atrodas uz plosta. Caurule uzstādīta 2001. gadā.

Tika pētīti arī citi Āfrikas ezeri un noskaidrojās, ka 2000 reizes lielākajā Kivu ezerā ūdens arī ir pārsātināts ar ogļskābo gāzi. Bez tam tika atklāts, ka aptuveni reizi tūkstoš gados Kivu ezerā notiek ogļskābās gāzes izvirdumi.

Saskaņā ar Jaundes universitātes speciālistu pētījumiem pašlaik ezers rada citus draudus — to norobežojošā iežu siena draud sabrukt. Erozijas procesos iežu sienā veidojas plaisas un caurumi, un pa dambja apakšējo malu jau noplūst ūdens. Iespējams, ka jau pirmā nelielā zemestrīce var novest pie tā, ka 50 miljoni kubikmetru ūdens traucas lejup pa ieleju, iznīcinot ciematus Kamerūnā un Nigērijā, ietekmējot teritoriju, kur dzīvo ap 10 000 cilvēku.

Apvienoto Nāciju speciālistu grupa uzskata, ka ezera dambis sabruks tuvāko 10—20 gadu laikā. Šajā gadījumā tiek piedāvāts pakāpeniski samazināt ezera līmeni par aptuveni 20 metriem, tādējādi samazinot ūdens masas spiedienu uz dambi.

Ar ezera problēmas izpēti nodarbojušies arī Latvijas zinātnieki.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Informācijas avoti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]