Ņujorka

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu ASV. Par citām jēdziena Ņujorka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ņujorka
New York City
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Manhatanas centrālā daļa, ANO galvenā mītne, Brīvības statuja, Bruklinas tilts, Centrālparks, Taimskvērs un Unisfēra Kvīnsā.
Pulksteņa rādītāja virzienā no augšas: Manhatanas centrālā daļa, ANO galvenā mītne, Brīvības statuja, Bruklinas tilts, Centrālparks, Taimskvērs un Unisfēra Kvīnsā.
Karogs: Ņujorka
Karogs
Emblēma: Ņujorka
Emblēma
Neformālais nosaukums: The Big Apple, Gotham, Center of the Universe, The City That Never Sleeps,[1] The Capital of the World[2][3][4][5]
Ņujorka (ASV)
Ņujorka
Ņujorka
Koordinātas: 40°43′N 74°0′W / 40.717°N 74.000°W / 40.717; -74.000Koordinātas: 40°43′N 74°0′W / 40.717°N 74.000°W / 40.717; -74.000
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Štats Karogs: Ņujorka (štats) Ņujorka
Iedalījums Rajoni
Administrācija
 • Mērs Ēriks Adamss
Platība
 • Pilsēta 1 214,4 km2
 • sauszeme 789,4 km2
Augstums 10 m
Iedzīvotāji (2020)[6]
 • pilsēta 8 804 190
 • blīvums 6 731,8/km²
 • urbānā teritorija 8 223 567
 • aglomerācija 16 897 109
Laika josla EST (UTC-5)
 • Vasaras laiks (DST) EDT (UTC-4)
Tālruņu kods 212, 718, 917, 646, 347, 929
Mājaslapa www.nyc.gov
Ņujorka Vikikrātuvē

Ņujorka (angļu: New York City) ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV,[7] un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.[8][9][10] Ņujorkai ir liela nozīme vairākos sektoros — sakaros, finansēs, medijos, mākslā, modē, zinātnē, tehnoloģijās, izglītībā un izklaidē. Ņujorkā arī atrodas Apvienoto Nāciju galvenā mītne,[11] kas Ņujorku padara par nozīmīgu ārvalstu darījumu vietu. Ņujorku bieži vien dēvē arī par Ņujorkas pilsētu (New York City),[12] lai to nesajauktu ar Ņujorkas štatu.[13]

Ņujorka ir iedalīta piecos rajonos — Bronksā, Bruklinā, Manhatanā, Kvīnsā un Steitenailendā.[14][15] Pamatojoties uz 2010. gada ASV tautas skaitīšanas datiem, Ņujorkā dzīvo 8 175 133 cilvēki, tādējādi tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta valstī.[16][17][18] Ņujorkā runā aptuveni 800 valodās, kas to padara par pilsētu, kurā tiek runāts visvairāk valodās. Ņujorkas metropoles zonā dzīvo 16,4 miljoni iedzīvotāju.[19][20]

Ņujorkas vēsture sniedzas līdz pat 1624. gadam, kad to atklāja Holandes Republikas kolonisti un nosauca par Jauno Amsterdamu (New Amsterdam).[21] Pilsēta un tās apkārtne angļu kontrolē nonāca 1664. gadā un tika pārdēvēta par Ņujorku. Ņujorka bija ASV galvaspilsēta no 1785. gada līdz 1790. gadam. Tā ir bijusi valsts lielākā pilsēta kopš 1790. gada. Brīvības statuja sveicināja miljoniem imigrantu, kas iebrauca Amerikā ar kuģiem 19. un 20. gadsimtā.

Daudzas vietas un objekti Ņujorkā ir kļuvuši par ļoti atpazīstamiem visā pasaulē. Taimskvērs (Times Square) ir atpazīstams ar savu Brodvejas teātri, viena no iedzīvotāju aizņemtākajām Ņujorkas vietām, liels pasaules izklaides centrs. Pilsētā atrodas daudzi pasaulē atpazīstami tilti, debesskrāpji un parki. Ņujorkas finanšu rajons, kur atrodas Volstrīta (Wall Street), kalpo par finanšu galvaspilsētu visā pasaulē, un Volstrītā atrodas Ņujorkas akciju tirgus, kas ir lielākais akciju tirgus pasaulē. Atšķirībā no citām pasaules vietām Ņujorkas metro savus pasažierus pārvadā 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā. Ņujorkā atrodas vairākas koledžas un universitātes — Kolumbijas Universitāte, Ņujorkas Universitāte un Rokfellera Universitāte, kuras visas ietilpst 50 pasaules labāko universitāšu sarakstā.[22]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņujorkas mūsdienu teritorijā dzīvoja lenapu indiāņi, kad itāliešu jūrasbraucējs Džovanni da Veracano (Giovanni da Verrazano) 1524.—1525. gadā atklāja Ņujorkas piekrasti.

Pilsētu 1625. gadā dibināja holandieši, nosaucot par Jauno Amsterdamu (New Amsterdam). 1652. gadā tai tika piešķirtas pašpārvaldes tiesības. 1664. gadā pilsētu ieņēma briti un nosauca Jorkas hercoga vārdā par Ņujorku.

Amerikas neatkarības kara laikā Ņujorka bija angļu okupācijā līdz pat kara beigām, un 1783. gadā Ņujorka bija pēdējā osta, no kuras evakuējās angļu spēki. No 1788. līdz 1790. gadam Ņujorka bija ASV galvaspilsēta. XIX gadsimtā Eri kanāla atklāšana ļāva izkonkurēt Bostonu un Filadelfiju, un Ņujorka kļuva par ASV rietumu piekrastes galveno ostu. Amerikas pilsoņu kara laikā 1863. gadā Ņujorkā notika Iesaukšanas nemieri.

XX gadsimta sākumā Ņujorka piedzīvoja imigrācijas maksimumu no Eiropas, bet XX gadsimta divdesmitajos gados — melnādaino iedzīvotāju ieceļošanu no ASV dienvidu štatiem.

Pēc Otrā pasaules kara Ņujorka ieguva globālas pilsētas nozīmi, bet abstraktais ekspresionisms radīja Ņujorkas kā pasaules mākslas centra tēlu.

2001. gada 11. septembrī Ņujorka piedzīvoja teroristisku uzbrukumu Pasaules tirdzniecības centram. Gāja bojā vairāk kā 3000 cilvēku. Tā vietā ir atklāts jauns ēku komplekss (1 WTC, One World Trade Center), Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vieta, un trīs citi biroju torņi.

Pilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Manhatanas panorāma ar saviem daudzajiem debesskrāpjiem ir pazīstams visā pasaulē un Ņujorka ir arī mājas dažiem no lielākajiem debesskrāpjiem pasaulē, piemēram, One World Trade Centre, kura kopējais augstums sasniedz 541,33 m atzīmi.[23] Kopš 2008. gada augusta Ņujorkā ir 5538 augstceltnes, no kurām 50 pārsniedz 200 m augstumu. Tas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV pilsētā, atpaliekot tikai no Honkongas.

Ņujorkā atrodas dažādu arhitektūras stilu ēkas. Tur ietilpst gotiskā stila debesskrāpji, kas ir ļoti smalki detalizēti.

Parki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņujorkai ir vairāk par 110 km2 parku teritorijas un 23 km ar publiskajām pludmalēm.

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņujorkas panorāma

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņujorkā dzimuši

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Why is New York City known as "the Big Apple" and "Gotham?"». Dictionary.com, LLC. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
  2. «Showcase Destinations New York City: Capital of the World». Mpiweb.org. 1924. gada 22. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. septembrī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
  3. «About New York City». The City of New York. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
  4. Eugene J. Sherman. «FORWARD New York – Capital of the Modern World». The Weissman Center for International Business Baruch College/CUNY 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
  5. «New York City: The Capital of the World». 2011 Viacom International Inc. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. janvārī. Skatīts: 2011. gada 16. jūnijs.
  6. https://data.census.gov/cedsci/table?t=Populations%20and%20People&g=0100000US,%241600000&y=2020; ASV Tautas skaitīšana 2020. gadā; redaktors: ASV Tautas skaitīšanas birojs; pārbaudes datums: 1 janvāris 2022.
  7. «Annual Estimates of the Resident Population for Incorporated Places over 100,000, Ranked by July 1, 2009 Population: April 1, 2000 to July 1, 2009 (SUB-EST2009-01)». U.S. Census Bureau. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
  8. «World's Largest Urban Areas [Ranked by Urban Area Population]». Rhett Butler. 2003–2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
  9. «Largest Cities of the World – (by metro population)». Woolwine-Moen Group d/b/a Graphic Maps. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
  10. «Largest urban areas in the world: 2008 All Urban Areas 2,000,000 & Over». Wendell Cox Consultancy. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
  11. «United Nations Visitors Centre». United Nations. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. septembrī. Skatīts: 2011. gada 26. aprīlis.
  12. «Welcome to the official New York City Web site». The City of New York. 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-09. Skatīts: 2011-09-18.
  13. «All Municipality Websites Listed Alphabetically». New York State. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-16. Skatīts: 2011-09-18.
  14. «A 5-Borough Centennial Preface for Katharine Bement Davis Mini-History». Copyright © 1997 by Thomas C. McCarthy and the New York City Department of Correction. All rights reserved. Skatīts: 2011-10-26.
  15. «New York: A City of Neighborhoods». New York City Department of City Planning. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 15. septembrī. Skatīts: 2011. gada 30. aprīlis.
  16. American Fact Finder (U. S. Census Bureau): New York by County — Table GCT-PH1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000 Data Set: Census 2000 Summary File 1 (SF 1) 100-Percent Data Arhivēts 2020. gada 16. februārī, at Archive.is, retrieved on February 6, 2009
  17. «NYC Profile» (PDF). New York City Department of City Planning. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. augustā. Skatīts: 2008. gada 22. maijs.
  18. Sam Roberts. «It's Still a Big City, Just Not Quite So Big». The New York Times, 2008. gada 22. maijs. Skatīts: 2008. gada 22. maijs.
  19. «Population Change for the Ten Most Populous and Fastest Growing Metropolitan Statiscal Areas: 2000 to 2010». U.S. Census Bureau. March 2011. 6. lpp. Skatīts: 2011. gada 12. aprīlis.
  20. «NYC The Official Guide nycgo.com - nyc statistics». © 2006–2011 NYC & Company, Inc. All rights reserved. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-05. Skatīts: 2011-09-17.
  21. «United States HISTORY New York City, New York». Skatīts: 2011. gada 8. maijs.
  22. «Academic Ranking of World Universities». Arwu.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augustā. Skatīts: 2011. gada 18. janvāris.
  23. "One World Trade Centre". Emporis.com. Retrieved September 3, 2015.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]