Ščecina

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ščecina
Ščecina
Ščecina
Ščecina
Flag of Ščecina
Karogs
Ščecina
Ģerbonis
Ščecina
Red pog.png
Ščecina
Koordinātas: 53°26′17″N 14°32′32″E / 53.43806°N 14.54222°E / 53.43806; 14.54222Koordinātas: 53°26′17″N 14°32′32″E / 53.43806°N 14.54222°E / 53.43806; 14.54222
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Rietumpomožes vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1243
Platība
 - Pilsēta 300,55 km²
Augstums vjl līdz 131 m
Iedzīvotāji (2012)
 - blīvums 1 352,3/km²
 - admin. rob. 409 211
 - aglomerācijā 674 000
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.szczecin.pl/

Ščecina poļu: Szczecin, vēsturiski arī Štetina vai Štetīne vācu: Stettin, latīņu: Stetinum, Sedinum) ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas. Lielākā Polijas osta. Kuģu būves centrs. Sena pilsēta, no kuras apbūves gan maz saglabājies, jo pilsēta stipri nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ščecina eksistējusi kā sena rietumslāvu apmetne vismaz no XVIII gadsimta. X gadsimta beigās Polijas karalis Meško I pievienoja pilsētu Polijai un centās kristīt iedzīvotājus, tomēr 1005. gadā notika pagānu sacelšanās, un iedzīvotājus izdevās pievērst kristietībai tikai 1124. gadā. XII gadsimta beigās pilsētā ieradās daudz ieceļotāju no dažādām Svētās Romas impērijas daļām, un Ščecina mainīja savu slāvisko raksturu un kļuva par vācisku pilsētu. No 1295. gadam līdz 1464. gadam Ščecina bija Šcecinas hercogistes galvaspilsēta. Tā kļuva par lielu graudu, sāls un siļķu tirdzniecības centru, jo atrodas izdevīgā vieta - Oderas grīvā. 16. gadsimtā Ščecinā ieradās daudz hugenotu bēgļu, kuri deva jaunu impulsu pilsētas attīstībā.

Trīsdesmitgadu kara laikā Šcecinu ieņēma zviedru karaspēks. Pēc Vestfālenes miera līguma nosacījumiem pilsēta kļuva par Zviedru Pomerānijas galvaspilsētu. Zviedru valdīšanā Ščecina neattīstījās, jo bija atgriezta no galvenajiem tirgiem. Pilsētas stāvokli pasliktināja vairāki kari ar Brandenburgu, kura centās iegūt pilsētu. 1720. gadā Ščecinu iekļāva Prūsijas karalistes Brandenburgas daļas sastāvā. Pilsēta kļuva par Prūsijas lielāko jūras ostu, izdevīgi tirgojoties ar graudiem un oglēm no Silēzijas. Iedzīvotāju skaits strauji auga no 6000 1720. gadā līdz 58 000 1861. gadā. Attīstījās rūpniecība - metalurģija, kuģubūve.

Otrā pasaules kara laikā Ščecina bija liels militārās rūpniecības centrs (piemēram, šeit armijas vajadzībām tika ražotas automašīnas Stoewer), tāpēc 1944. gadā vairākos britu uzlidojumos Ščecina tika nopostīta (65% procentu ēku, visa osta un pilsētas centrs). 1945. gada 26. aprīlī Sarkanā armija pēc sīvām kaujām ieņēma pilsētu. Pēc kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Šcecina tika piešķirta Polijai. Vācu iedzīvotāji tika padzīti uz Vāciju, bet pilsētā ierodas poļi, arī no PSRS anektētajiem Polijas austrumu apgabaliem (sevišķi daudz no Viļņas apkārtnes).

1970. gada decembrī, tāpat kā Gdaņskā un Gdiņā, arī Ščecinā notika plaši strādnieku nemieri. Tika nodedzināts Polijas komunistu (PASP) birojs un padomju konsulāts. 1980. gada augustā Ščecina, sevišķi tās kuģu būvētava, bija viena no arodapvienības "Solidaritāte" centriem.

Rīgā, Mežaparkā, ir iela, kas nosaukta Ščecinas vārdā.

Ščecinā (Štetīnē) dzimuši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šcecina 1640.gadā
Pomerānijas hercogu pils Ščecinā
Ščecina, Pilsētas rātsnams
Ščecina, tramvajs PESA 120NaS2

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]