Šķīdums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Šķīdums ir izšķīdušās vielas molekulāra dispersija šķīdinātājā. Parasti šķīdinātājs ir šķidrā agregātstāvoklī, lai arī ir sastopami cietie šķīdumi un gāzu maisījumi. Izšķīdusī viela var būt kā šķidrā, tā arī cietā vai gāzveida agregātstāvoklī. Vienas vielas spēju izšķīst citā vielā, sauc par šķīdību. Jēdzienu "šķīdums" (kas parasti ir šķidrs) dažreiz jauc ar jēdzienu "šķidrums" (kas apzīmē jebkuru vielu šķidrā agregātstāvoklī).

Šķīdumu piemēri Izšķīdusī viela
Gāze Šķidrums Cietviela
Šķīdinātājs Gāzveida Skābeklis un citas gāzes slāpeklī (gaiss) ūdens tvaiks gaisā (gaisa mitrums) Jods (elements) sublimējas gaisā
Šķidrs Oglekļa dioksīds ūdenī (gāzētais ūdens) Etanols ūdenī; dažādi ogļūdeņraži cits citā (nafta) Saharoze (cukurs) ūdenī; nātrija hlorīds (sāls) ūdenī; zelts dzīvsudrabā, veidojot amalgamu
Ciets Ūdeņradis diezgan labi šķīst metālos. Ir bijuši mēģinājumi ūdeņraža uzglabāšanai lietot pallādiju. Šo efektu lietoja arī aukstās kodolsintēzes eksperimentiem. Heksāns parafīnā, dzīvsudrabs zeltā. Tērauds, duralumīnijs, citi metālu sakausējumi

Dispersijas, kur izšķīdusī viela veido molekulu agregātus (daži 100 līdz daži 10000 molekulu) sauc par koloīdajiem šķīdumiem (soliem). Dispersijas, kur disperģētā viela veido vēl lielākus agregātus ir vai nu suspensijas (disperģētā viela ir cietviela), vai arī emulsijas (disperģētā viela ir šķidrums).

Šķīdumi ir termodinamiski stabili, tie bez ārējas iedarbības (vai nelielu ārēju iedarbību rezultātā) nesadalās. Suspensijas un emulsijas ar laiku sadalās. Koloīdie šķīdumi ir stabilāki par suspensijām un emulsijām, bet nestabilāki par īstajiem šķīdumiem.

Koncentrāciju vienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķīdumu koncentrācijas izsaka dažādās vienībās:

  • Masas procenti. Tie ir izšķīdušās vielas masas % no šķīduma masas. Piemēram, 70 masas % šķīdumā 70% masas ir izšķīdusī viela, bet atlikušie 30% ir šķīdinātājs.
  • Tilpuma procenti. Tie ir izšķīdušās vielas tilpuma % no šķīduma tilpuma. Šīs koncentrācijas ir nenoteiktākas, jo vielām šķīstot dažreiz samazinās kopējais tilpums (piemēram, salejot kopā 500ml etanola ar 500ml ūdens, iegūtā šķīduma tilpums ir ≈900 ml, nevis 1000ml). Šo parasti lieto šķidru vielu šķīdumu koncentrāciju aprakstīšanai. Piemēram, 40 tilpuma % šķīdumā 40% tilpuma ir izšķīdusī viela, bet atlikušie 60% - šķīdinātājs.
  • Molārā koncentrācija. Parasti to izsaka molos uz litru un apzīmē ar M. Piemēram, 1 litrā 2M šķīduma ir 2 moli izšķīdušās vielas.

Šķīdumu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķīdumus iedala:

  • Nepiesātināti šķīdumi. Šķīdumi, kuros, dotajos apstākļos, vēl var izšķīdināt izšķīdušo vielu. Tie ir termodinamiski stabili.
  • Piesātināti šķīdumi. Šķīdumi, kuros, dotajos apstākļos, izšķīdusī viela ir līdzsvarā ar šķīdumu. Tie ir termodinamiski stabili.
  • Pārsātināti šķīdumi. Šķīdumi, kuros ir vairāk izšķīdušās vielas, nekā dotajos apstākļos tur iespējams izšķīdināt. Tie ir termodinamiski nestabili.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]