Šķirošanas stacija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šķirošanas uzkalns Šķirotavas stacijā Rīgā
Vilcienu sastāvi Šķirotavas stacijā Rīgā

Šķirošanas stacija jeb šķirotava ir speciāla dzelzceļa stacija, kas paredzēta vilcienu formēšanai lielos apjomos no atsevišķiem vagoniem un to izformēšanai. Šādās stacijās apstrādā kā vietējās, tā tranzīta vagonu plūsmas un tajās veidotie vilcienu sastāvi paredzēti lielu attālumu veikšanai bez papildus pārformēšanas starpstacijās. Šķirošanas stacijās formē arī pārvedvilcienus uz citām tā paša dzelzceļa mezgla stacijām, kā arī iecirkņu savācējvilcienus un izvedvilcienus nosūtīšanai uz blakus iecirkņiem.

Latvijā ir divas šķirošanas stacijas — Šķirotava Rīgā un Daugavpils Šķirošanas parks Daugavpilī.[1] Šķirošanas parki ir arī citās lielās stacijās (Rīgas Krasta stacijā, Jelgavas I parks Jelgavas stacijā u.c.).

Šķirošanas staciju svarīgākās būves[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sliežu ceļu parki:
    • pieņemšanas parks vilcienu pieņemšanai;
    • šķirošanas parks ar šķirošanas uzkalnu (šķirošanas kalniņu) vagonu šķirošanai (šķirošanas parks ir lielākais šķirošanas stacijas parks, kurā var būt līdz 40 sliežu ceļu);
    • aizlaišanas parks sastāvu nosūtīšanai;
    • tranzīta parks;
  • sliežu ceļi palīgoperācijām, vagonu apkalpošanai un vietējam darbam;
  • dienesta būves;
  • lokomotīvju un vagonu saimniecība;
  • kravu platformas un laukumi;
  • citu dienestu saimniecības (piemēram, vagonu apkopei, mazgāšanai, remontam).

Ir vienpusējās šķirošanas stacijas, kas vagonus šķiro vienā virzienā un divpusējās, ar vismaz diviem šķirošanas uzkalniem, kas vagonus šķiro abos virzienos (spēj veidot sastāvus no divām pusēm vienlaicīgi).

Šķirošanas uzkalns[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķirošanas uzkalns ir īpašs paaugstinājums, pa kuru vagoni tiek noripināti smaguma spēka ietekmē un pa pārmiju pārvedām nonāk uz vajadzīgajiem šķirošanas parka sliežu ceļiem. Uzkalns sastāv no kāpuma, virsotnes un krituma (krituma stāvāko sākuma daļu ar stāvumu 35-40 promiles sauc par paātrinājuma kritumu, tālāk nāk pārejas kritums un pārmiju zonas kritums, kura slīpums ir tikai 3 promiles). Šķirošanas parka ceļi savienoti ar šķirošanas uzkalnu ar tā saucamā pārmiju kūļa palīdzību, lai radītu līdzīgus apstākļus vagonu noripināšanai uz visiem šķirošanas parka ceļiem (katrs atkabinātais vagons vai to grupa sastop ceļā līdzīgu un turklāt minimālu pārmiju skaitu).[2] Vajadzības gadījumā vagonu ripošanu no uzkalna piebremzē ar speciāliem vagonu lēninātājiem.

Ir arī vienkāršākas šķirošanas stacijas bez uzkalniem, kur vagonus šķiro, velkot vai stumjot tos ar manevru lokomotīvēm, taču to ražība ir daudz mazāka.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2008
  2. I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatācijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 123. lpp.