Šūnas membrāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šūnas membrānas shēma

Šūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām). Tas ir puscaurlaidīgs lipīdu (galvenokārt fosfolipīdu) dubultslānis. Visām šūnām ir šūnas membrāna. Tā sastāv galvenokārt no proteīniem (olbaltumvielām) un lipīdiem (taukiem, taukskābēm).

Membrānas funkcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šūnas organoīdi, kurus norobežo iekšējās membrānas

Puscaurlaidīgā šūnas membrāna fiziski atdala šūnas saturu no ārējās vides un kontrolē, kādas vielas nokļūst šūnā un kādas tiek izvadītas - veic tā saucamo barjerfunkciju. Iekšējās membrānas norobežo daudzus šūnas organoīdus - endoplazmatisko tīklu, Goldži kompleksu, lizosomas, vakuolas. Ir arī tādi organoīdi, kurus aptver divkārša membrāna - kodols un mitohondriji. Dažādu biomembrānu lipīdu un proteīnu ķīmiskais sastāvs var atšķirties.
Membrānas sastāvā esošie proteīni var darboties kā ķīmiski receptori. Tie saņem signālus no citām šūnām vai ārējās vides un izraisa šūnas reakciju. Šādus proteīnus sauc proteīnu receptoriem.

Membrānu struktūra un sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visu biomembrānu pamats ir divkāršs lipīdu (fosfolipīdu, glikolipīdu un holesterīna) slānis. Šāda slāņa iekšpusē atrodas lipīdu molekulu hidrofobās daļas, bet hidrofilās funkcionālās grupas vērstas uz ārpusi. Holesterīns novietojas slāņa iekšpusē starp hidrofobajām ķēdēm un dod membrānai stingrību. Tādēļ membrānas ar mazu holesterīna saturu ir elastīgākas, bet ar lielu - stingras un trauslas. Dubultslāņa atsevišķie slāņi var atšķirties savā starpā pēc lipīdu, kā arī membrānas sastāvā ietilpstošo proteīnu sastāva.