Šanhaja
| Šanhaja 上海市 |
|
| — Municipalitāte — | |
| Ķīniešu transliterācija | |
| - Mandarīnu (piņjiņs) | Shànghǎi (palīdzība·info) |
|---|---|
| - Vu (gari īsā) | Zånhae |
| - Šanhajiešu (IPA) | [zɑ̃'he] |
 |
|
 |
|
| Koordinātas: | |
| Valsts |  Ķīna |
| Apdzīvota kopš | 5. - 7. gs. |
| Dibināta: - Pilsēta |
751.g. |
| - Apriņķis | 1292.g. |
| - Municipalitāte | 1854.g. 17.jūlijs |
| Administrācija | |
| - Tips | Municipalitāte |
| - ĶKP municip. sekr. | Ju Dženšens |
| - Mērs | Haņs Džens |
| Platība [1][2] | |
| - Municipalitāte | 7 037 km² |
| - Sauszeme | 6 340 km² |
| - Ūdens | 679 km² |
| - Pilsēta | 5 299 km² |
| Augstums vjl [3] | 4 m |
| Iedzīvotāji (2007)[4] | |
| - Municipalitāte | 18 450 000 |
| - blīvums | 2 621,9/km² |
| Laika josla | CST (UTC+8) |
| Pilsētas zieds | Julaņas magnolija |
| Mājaslapa: www.shanghai.gov.cn | |
Šanhaja (ķīniešu: 上海市, piņjiņs: Shànghǎi Shì) ir pilsēta Ķīnas austrumos, Jandzi upes grīvā Austrumķīnas jūras krastā. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Lielākā pasaules pilsēta pēc iedzīvotāju skaita 2005. gadā. Lielākā pasaules osta pēc pārkrautajām kravām 2005. gadā. Milzīgs rūpniecības, transporta, kultūras un izglītības (pilsētā ir 24 universitātes) centrs, kurš, dinamiski attīstoties, kļūst par visas Austrumāzijas centru.
2003. gadā Šanhajā tika atklāts pasaulē pirmais komerciālais vilciens uz magnētiskā laika spilvena Transrapid (darbojas starp Šanhaju un lidostu - 30 km, ātrums - 430 km/h, laiks ceļā - 7 min. 20 sek.).
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsētas nosaukums nozīmē pie/virs jūras. Sunu dinastijas laikā Šanhaja kļuva par jūras ostu. 1557. gadā tika uzcelti Šanhajas aizsardzības mūri, tomēr līdz pat 19. gadsimtam Šanhaja nebija ne lielākā, ne arī īpaši nozīmīga Ķīnas pilsēta. Tomēr no 19. gadsimta Šanhaja attīstījās ārkārtīgi strauji, jo sava novietojuma dēļ kļuva par tirdzniecības punktu ar Rietumu valstīm.
Pirmā Opija kara laikā (1839-1842) Šanhaju okupēja Lielbritānijas karaspēks. Pēc Nankinas līguma 1842. gadā Šanhaja kļuva par vienu no piecām Ķīnas pilsētām, kurās atļāva tirdzniecību ar Rietumiem. Turpmākie līgumi 1843. un 1844. gadā paredzēja eksteritoriālas tiesības Rietumu valstīm Šanhajā.
Taipinu sacelšana laikā (1851-1864) pilsēta cieta relatīvi maz. Otrā Ķīnas-Japānas kara laikā no 1937. gada 13. augusta līdz 9. novembrim notika kauja par Šanhaju - ielu cīņas par Šanhaju, kurās bija iesaistīti ap 1 000 000 karavīru. Kaujas rezultātā Šanhaju okupēja Japāna. Šanhaja atradās Japānas okupācijā līdz 1945. gadam. Šajā laikā pilsētā atradās daudz bēgļu no Eiropas valstīm.
1949. gada 27. maijā pilsētu ieņēma Ķīnas komunistu karaspēks. Komunistiskajā Ķīnā Šanhaja kļuva par lielu rūpniecības centru. Daudzas rietumu kompānijas pārtrauca darbu. Kultūras revolūcijas laikā Šanhaja bija viens no tā centriem.
Ekonomiskās reformas Šanhajā tika ieviestas sākot no 1991. gada (vēlāk, kā citur Ķīnā), un pilsēta attīstījās ļoti strauji.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Šanhajā dzimuši:
- Džordžs Atkinsons (George Atkinson) (1935-2005) - uzņēmējs
- Džeimss Balards (James Graham Ballard) (1930-) - rakstnieks
- Eilīna Čanga (Eileen Chang) (1920—1995) - rakstniece
- Džoana Čena (Joan Chen) (1961-) - aktrise
- Hu Dzintao (Hu Jintao) (1942-) - politiķis
- Terenss Jangs (Terence Young) (1915-1994) - kinorežisors
- Vons Karvaijs (Wong Kar-Wai) (1958-) - kinorežisors
- Li Džendao (Tsung-Dao Lee) (1926-) - fiziķis
- Žu Veihueja (Zhou Wei Hui) (1973-) - rakstniece
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Land Area. Basic Facts. Shanghai Municipal Government. Atjaunināts: 2007-09-12.
- ↑ Water Resources. Basic Facts. Shanghai Municipal Government. Atjaunināts: 2007-09-12.
- ↑ Topographic Features. Basic Facts. Shanghai Municipal Government. Atjaunināts: 2007-09-12.
- ↑ Population in Shanghai: 18.45 million and still growing. Xinhua News Agency.
 |
Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||
