Šarlaksarkanais ozols

Vikipēdijas lapa
Šarlaksarkanais ozols
Quercus coccinea Muenchh.
Šarlaksarkanais ozols (Quercus coccinea)
Šarlaksarkanais ozols (Quercus coccinea)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsOzoli (Quercus)
SugaŠarlaksarkanais ozols (Q. coccinea)
Šarlaksarkanais ozols Vikikrātuvē

Šarlaksarkanais ozols (latīņu: Quercus coccinea) ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug ASV austrumdaļā. Izplatības areāls plešas robežās no Meinas dienviddaļas rietumos un Oklahomas austrumdaļas līdz Alabamas dienvidiem. Aug arī Ontārio dienvidos. Ozoli aug sausās, smilšainās, skābās augsnēs. Koks ir vidēji liels, sasniedz 20—30 m augstumu. Vainags apaļīgs. Lapas ir spīdīgas, 7—17 cm garas, 8—13 cm platas ar smailām daivām abās pusēs. Rudenī lapas krāsojas sarkanas. Zīles ir 1,7—3,1 cm garas, cepurīte klāj 1/3 līdz ½ no zīles. Zīles pēc garšas ir izteikti rūgtas.

Šarlaksarkano ozolu koksni izmanto kokmateriālu iegūšanai, lai gan koksnes kvalitāte nav pārāk augsta. Ozolus stāda arī dekoratīvos nolūkos, jo rudenī kokiem ir izteikti sarkanas lapas.