Šarlruā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šarlruā
Charleroi
—  Pilsēta  —
Skats uz Šarlruā no augšas
Skats uz Šarlruā no augšas
Šarlruā (Beļģija)
Šarlruā
Šarlruā
Koordinātas: 50°24′N 04°26′E / 50.400°N 4.433°E / 50.400; 4.433Koordinātas: 50°24′N 04°26′E / 50.400°N 4.433°E / 50.400; 4.433
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Flag of Wallonia.svg Valonija
Province Eno
Pirmo reizi minēta 9. gadsimtā
Dibināta 1666.
Platība
 - Kopējā 102,08 km²
Iedzīvotāji (2013)
 - kopā 203 871
 - blīvums 1 997,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kodi 6000, 6001, 6010, 6020, 6030–6032, 6040–6044, 6060, 6061
Mājaslapa: www.charleroi.be
Šarlruā Vikikrātuvē

Šarlruā (franču: /nīderlandiešu: /vācu: Charleroi) ir Beļģijas pilsēta valsts dienvidrietumu daļā, Valonijā. Atrodas 50 kilometrus uz dienvidiem no Briseles, Ardēnu priekškalnēs. Lielākā Valonijas pilsēta. Atrodas apvidū, kurā vēsturiski attīstījusies kalnu un smagā rūpniecība. Arī mūsdienās pilsētas apkārtnē redzami milzīgi terikoni nevērtīgo iežu kalni no šahtām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šarlruā rātsnams.

Pilsēta dibināta 1666. gadā kā spāņu cietoksnis un tika nosaukts Spānijas karaļa Karlosa II vārdā.

1693., 1746. un 1794. gadā pilsētu ieņēma franči. Pirms Vaterlo kaujas pilsētā uzturējās Napoleons.

Jau pirms 2000 gadiem pilsētas apkārtne bija pazīstama kā dzelzs rūdu un ogļu ieguves rajons, tāpēc 19. gadsimta sākumā Šarlruā kļuva par vienu no rūpnieciskās revolūcijas centriem Eiropā. Attīstījās ogļu ieguve, metalurģiskā un stikla rūpniecība. Kaut arī pēdējā ogļu šahta tika slēgta 1984. gadā, vēl aizvien Šarlruā ir viens no Eiropas lielākajiem smagās rūpniecības centriem.

20. gadsimta 90.-ajos gados Šarlruā kļuva bēdīgi slavena kā maniaka Marka Ditrū mītnes vieta.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šarlruā dzimuši: