Šekltona šelfa ledājs

Vikipēdijas lapa
Šekltona šelfa ledājs
Šekltona šelfa ledājs 2009. gadā
Šekltona šelfa ledājs 2009. gadā
Šekltona šelfa ledājs (Antarktīda)
Šekltona šelfa ledājs
Šekltona šelfa ledājs
Kontinents Antarktīda
Izvietojums Austrumantarktīda
Koordinātas 66°0′0″S 100°0′0″E / 66.00000°S 100.00000°E / -66.00000; 100.00000Koordinātas: 66°0′0″S 100°0′0″E / 66.00000°S 100.00000°E / -66.00000; 100.00000
Platība 33 820 km2
Garums 64—145 km
Platums 384 km
Salas Masona sala

Šekltona šelfa ledājs (angļu: Shackleton Ice Shelf) ir septītais lielākais šelfa ledājs Antarktīdas piekrastē. Aizņem 384 km garu piekrastes apgabalu Noksa krasta rietumos un Karalienes Mērijas krasta austrumos un centrālajā daļā. Ledājs iestiepjas jūrā par 145 km rietumu un 64 km austrumu daļā. Kopējā platība ir ap 33 820 km². Ledājs iekļauj vairākas salas, lielākās no kurām ir Masona, Milla, Deivida un Hendersona salas. Ledāja austrumu daļa norobežo no Mosona jūras Bangera oāzi.

Ledāju 1840. gadā atklāja amerikāņu pētnieka Čārlza Vilksa ekspedīcija. Detāli izpētīja 1911.—1914. gadā austrāliešu antarktiskā ekspedīcija Daglasa Mosona vadībā, kas nodēvēja to Ernesta Šekltona vārdā.[1] 1978. gadā uz ledāja darbojās PSRS īslaicīgā vasaras polārstacija Saļuta.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]