Šiītu islāms

Imama Alī mošeja, kur apglabāts Alī.

Šiītu islāms (arābu: شيعة‎ Shī‘ah) ir otrs lielākais islāma novirziens pēc sunnītu islāma. Tāpat kā citi islāma virzieni, arī šiītisms balstās uz Korānu, bet atšķirībā no sunnītiem, kas savu līderi ievēl, šiīti uzskata, ka reliģiskajam līderim ir jābūt kādam no Muhameda pēctečiem. Par pirmo šiītu līderi kļuva Alī.

Sākotnēji šiīti bija politisks grupējums, kas atbalstīja ceturtā kalifa Alī un vēlāk arī viņa pēcnācēju varu. Pamazām tas attīstījās par reliģisku kustību, kuru neietekmēja lielākais islāma virziens sunnisms. Šajā laikā radās vairākas sektas, kas atbalstīja šiītismu.

Valstis ar lielāko šiītu skaitu

Āzijas, Āfrikas un Eiropas valstis ar pārsvarā šīisma (tumši zaļā krāsā) un sunnisma (gaiši zaļā krāsā) izplatību.

• Irāna 66 – 70 miljoni
• Irāka 19 – 22 miljoni
• Pakistāna 17 – 26 miljoni
• Indija 16 – 24 miljoni
• Jemena 8 – 10 miljoni
• Turcija 7 – 11 miljoni
• Azerbaidžāna 5 – 7 miljoni
• Indonēzija 5 – 6 miljoni
• Afganistāna 3 – 4 miljoni
• Sīrija 3 – 4 miljoni
• Sauda Arābija 2 – 4 miljoni
• Nigērija <4 miljoni
• Libāna 2,5 – 3,5 miljoni
• Tanzānija <2 miljoni