Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skolas ēka
Ēkas fragments


Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola bija viena no Krievijas impērijas Pēterburgā esošām mākslas skolām.

Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skola atradās Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pārziņā un tika nosaukta tās mecenāta lielrūpnieka un tirgotāja barona Aleksandra Štiglica vārdā[1].

Tā darbojās kopš 1879. gada. Skolas mērķis sākotnēji bija sagatavot zīmēšanas skolotājus un lietišķās mākslas pasniedzējus vidējām rūpniecības mākslas skolām, taču ar laiku tā izveidojās par ievērojamāko dekoratīvās un lietišķās mākslas mācību iestādi visā Krievijā.[2] Laikam ritot, skolas nosaukums ir vairākkārt mainījies, no 2006. gada tā ir Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskā akadēmija.


Nodaļas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji skolā bija vispārizglītojošas klases ar dažām mākslas priekšmetu klasēm kā zīmēšanas, rasēšanas, veidošanas un ēnu teorijas klases. 1880. gados skolas profils tika pārveidots un mācību programmas paplašinātas.

Tika atvērtas sekojošas klases: dekoratīvās glezniecības, majolikas, kokgriezuma (1882), ksilogrāfijas un oforta (1885), porcelāna apgleznošanas (1886), tekstiliju (1895), metālkaluma, puķu gleznošanas (1897), stikla apgleznošanas un vitrāžas (1899), teātra dekorāciju (1900), keramikas un ādas izstrādājumu (1904) klases[3].

Latvieši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola. 1910.

1890. gadu vidū latviešu tautības jauniešu vidū skola kļuva ļoti populāra, jo iestājoties vidējo izglītību neprasīja tik stingri kā Pēterburgas Mākslas akadēmija un rūpējās par absolventu iekārtošanu darbā.

Skolas pastāvēšanas laikā šeit mācījušies aptuveni 130 latviešu tautības audzēkņu.

Vairāki no viņiem vēlākos gados kļuva par skolas pedagogiem, kuru vidū ir minami: Jūlijs Jaunkalniņš- tekstiliju un puķu gleznošanas klases vadītājs (1896-1918), Gustavs Šķilters- plastiskās veidošanas pedagogs (1905-1918), Kārlis Brencēns- stikla apgleznošanas un vitrāžas klases vadītājs (1907-1920).

Zīmēšanas un gleznošanas pedagogs skolā bijis arī Jēkabs Belzēns (1905-1917).

Skola devusi Latvijai daudzus vēlākos gados zināmus māksliniekus, kuru vidū minami: latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēji Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns, Burkards Dzenis; latviešu scenogrāfijas pamatlicēji Eduards Brencēns, Jānis Kuga, Pēteris Kundziņš, Arturs Cimermanis; latviešu monumentāli dekoratīvās glezniecības pamatlicējs Kārlis Brencēns; latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicēji un popularizētāji Jūlijs Madernieks, Rūdolfs Pelše, Jūlijs Straume un daudzi citi pazīstami māksliniekiRihards Zariņš, Ansis Cīrulis, Oto Skulme, Kārlis Kalve un citi.[4]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmatotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 502 lpp.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1890 - 1915: Mākslas izglītība - Latvijas mākslas vēsture
  2. Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 11. lpp.
  3. Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 12 lpp.
  4. Redkolēģija. Latviešu tēlotāja māksla. 1860-1940. Rīga: Zinātne, 1986. 12 lpp.