Žagaņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žagaņa
Bijusī Bīronu pils Žagaņā
Bijusī Bīronu pils Žagaņā
Flag of Žagaņa
Karogs
Žagaņa
Ģerbonis
Žagaņa
Red pog.png
Žagaņa
Koordinātas: 51°37′00″N 15°19′00″E / 51.61667°N 15.31667°E / 51.61667; 15.31667Koordinātas: 51°37′00″N 15°19′00″E / 51.61667°N 15.31667°E / 51.61667; 15.31667
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Lubušas vojevodiste
Apriņķis Žagaņas apriņķis
Pilsētas tiesības 1280
Platība
 - Kopējā 39,92 km²
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 26 509
 - blīvums 664,1/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://umzagan.nazwa.pl/

Žagaņa (poļu: Żagań, vēsturiski Zāgana (vācu: Sagan)) ir pilsēta Polijas rietumos pie Bobras upes, Lubušas vojevodistes dienvidos. Pilsētā bāzējas Polijas armijas 11. tanku divīzija (11 Lubuska Dywizja Kawalerii Pancernej).

No 1274. gada - Žagaņas hercogistes centrs. Iesākumā hercogiste piederēja Pjastu dinastijas pārstāvjiem, līdz XV gadsimta sākumā Žagaņas hercogiste tika pārdota Saksijas hercogam. 1549. gadā Saksijas kūrfirsts Žagaņu atdeva Bohēmijas karalim Ferdinandam I. Savukārt Ferdinands II 1627. gadā pilsētu piešķīra savam ģenerālim Albrehtam Vallenšteinam. Vēlāk pilsēta piederēja Lobkovicu dzimtai līdz 1742. gadā pēc Pirmā Silēzijas kara, pilsēta iekļāvās Prūsijas sastāvā.

1786. gadā hercogisti iegādājās pēdējais Kurzemes hercogs - Pēteris Bīrons. No 1843. gada līdz mūža galam pilī dzīvoja Pētera Bīrona meita Doroteja Bīrona, savulaik ietekmīgā Francijas politiķa Taleirāna mīļākā.

Otrā pasaules kara laikā pilsētas pievārtē atradās liela karagūstekņu nometne - Stalag Luft III. Notikumiem nometnē kara laikā veltīta pazīstamā 1963. gada ASV filma "Lielā bēgšana" (The Great Escape, režisors Džons Stērdžess). Kara laikā Žagaņā dienēja daļa no latviešu aviatoriem no Luftwaffen-Legion Lettland. Pēc kara Žagaņā displocējās Padomju armijas 20. tanku divīzija.

Vācu botāniķa Ādolfa Englera (Adolf Engler, 1844 – 1930) un poļu futbolista Lukaša Gargulas (Łukasz Garguła, 1981 - ) dzimtā pilsēta.