Žagare

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žagare
Vecā Žagares baznīca (15. gs.), kas uzcelta senajā Raktes pilskalnā
Vecā Žagares baznīca (15. gs.), kas uzcelta senajā Raktes pilskalnā
Flag of Žagare
Karogs
Žagare
Ģerbonis
Žagare
Red pog.png
Žagare
Koordinātas: 56°21′30″N 23°15′00″E / 56.35833°N 23.25000°E / 56.35833; 23.25000Koordinātas: 56°21′30″N 23°15′00″E / 56.35833°N 23.25000°E / 56.35833; 23.25000
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Jonišķu rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības 1924
Augstums vjl 50 m
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 2 064
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

Žagare (lietuviešu: Žagarė) ir pilsēta Lietuvā, Jonišķu rajonā, pie robežas ar Latviju. Žagares seņūnijas centrs. Svētes upe sadala pilsētu Vecajā Žagarē un Jaunajā Žagarē.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta veidojusies zemgaļu Raktes pilskalna vietā. 1198. gadā pirmo reizi pieminēta zemgaļu Raktes pils, bet 1254. gada aprīlī Žagares pilsnovads (Sagera) pieminēts Zemgales bīskapijas sadalīšanas līgumā. Atskaņu hronikā vēstīts par Livonijas ordeņa uzbrukumiem zemgaļu Raktes pilskalnam 1289., 1290. gadā. Raktes pilskalns (berg Rattow, Rattowschen bergh) 1426. gadā rakstos minēts pēdējo reizi, nosakot robežu starp Livonijas konfederāciju un Lietuvas dižkunigaitiju. 1490. gadā pirmo reizi rakstu avotos minēta Žagares apdzīvotā vieta. 1499. gadā pieminēta baznīca. 1547. gadā Žagare saukta par miesteli, bet 1592.-1595. gadā par miestu. No 1595. līdz 1797. gadam pilsētā bija Kurzemes hercogistes - Rečas Pospoļitas robežas muitas punkts. 1605. gadā nodega vacā baznīca, un 1623. gadā Jaunajā Žagarē tika uzcelta jauna baznīca. 1795. gadā, pēc Lietuvas un Polijas pievienošanas Krievijai, Žagare tika piešķirta grāfam Zubovam. 1857. gadā pilsētiņu nopirka D. Nariškins. 1861. gadā Žagarē dzīvoja apmēram 4 tūkstoši iedzīvotāju, 1914. gadā - apmēram 14 tūkstoši. 1919. gada 27. novembrī Latvijas armijas vienības atbrīvoja Žagari no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas. 1924. gadā Žagarei piešķīra pilsētas tiesības. 1950. gadā Žagare uz laiku kļuva par rajona centru.

No 1842. līdz 1844. gadam Žagarē par ārstu strādāja Juris Bārs, bet no 1899. līdz 1901. gadam šeit izsūtījumā no Kurzemes guberņas dzīvoja Pauls, Klāra un Bruno Kalniņi.

Žagarē atrodas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Raktes zemgaļu pilskalns ar baznīcu un kapsētu uz tā
  • 1633. gadā no vietējā dolomīta celtā Sv. Pētera un Pāvila katoļu baznīca (Žagarės Šv. apaštalų Petro ir Povilo bažnyčia)
  • Žagares ģimnāzija ar muzeju
  • Bibliotēka
  • Reģionālā parka direkcija (Žagarės regioninio parko direkcija)
  • Zirgaudzētava

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]