Žagata

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žagata
Pica pica (Linnaeus, 1758)
Žagata
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Žagatu ģints (Pica)
Suga Žagata (Pica pica)
Izplatība

Pica pica map.png
Žagatas izplatības areāls iekrāsots dažādās krāsās atbilstoši dažādām pasugām:
     Pica pica asirensis      Pica pica mauritanica      Pica pica melanotos      Pica pica pica      Pica pica fennorum      Pica pica bactriana      Pica pica hemileucoptera      Pica pica leucoptera      Pica pica kamtschatica      Pica pica serica      Pica pica bottanensis

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder žagatu ģintij (Pica).

Žagata ir sastopama visā Eiropā un lielā daļā Āzijas, kā arī Ziemeļāfrikas rietumos. Tā ir vienīgā Eiropā sastopamā žagatu suga (izņemot Pireneju pussalu). Latvijā žagata ir parasta ligzdotāja un nometniece. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[1] Labprāt apmetas apdzīvotās vietas vai to tuvumā, arī lielās pilsētās. Ligzdai izvēlas apstādījumus, krūmainus ūdenstilpju krastus.[2]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žagata lidojumā
Žagatas Āfrikas pasugai (P. p. mauretanica) ap acīm ir zilgana āda bez apspalvojuma

Žagatas ķermeņa garums ir 40 - 51 cm garš,[3] pieaugušiem putniem no kopējā ķermeņa garuma vairāk kā 50% ir astes garums. Spārnu platums 52 - 62 cm, svars 200 - 250 g.[3] Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.[4]

Tās galva, kakls, mugura un krūtis ir melnas, ar zaļganvioletu metālisku spīdumu. Vēdera un plecu apspalvojums ir spoži baltā krāsā. Spārni ir divās krāsās: balti ar melnu, melnajām spalvām ziliviolets metālisks spīdums. Aste melna, ar vizuļojošu zaļganvioletu spīdumu. Kājas un knābis melni. Jauno putnu apspalvojuma krāsa ir līdzīga pieaugušajiem putniem, tikai to melnajām spalvām trūkst metāliskā spīduma.

Žagatas pasugas ārēji nedaudz viena no otras atšķiras. Āfrikas pasugai (P. p. mauretanica) ap acīm ir zilgana āda, kurai nav apspalvojuma, ķermenis tai viscauri ir melns, un tās astei trūkst metāliskā spīduma. Arābijas pasugas (P. p. asirensis) žagatas augumā ir nedaudz mazākas kā pārējās pasugas, melnajam apspalvojumam trūkst metāliskā spīduma, kā arī uz spārniem baltais laukums ir salīdzinoši mazāks. Toties Sibīrijas pasugai (Pica pica hemileucoptera) spārniem ir lielāks baltais apspalvojuma laukums, un melnajām spalvām ir izteikts zaļgans spīdums. Korejas žagatas melnajām spalvām ir vizuļojoš violets spīdums, spārni salīdzinoši garāki, bet aste īsāka.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žagata ligzdai būvē skraju zaru jumtiņu
Žagatas ola

Žagatas ir lielas pļāpas. Katru reizi, kad tās lido viena otrai garām, tās sāk vicināt biežāk un spēcīgāk spārnus un skaļi žadzināt. Kad žagata nolaižas uz zemes, tā asti tur augstu gaisā, un tikai pēc nosēšanās tā lēnām un rūpīgi nolaiž asti. Uz zemes žagata gan staigā, gan lec ar abām kājām sāniski ar viegli paplestiem spārniem.

Žagatai ļoti patīk spīdīgi priekšmeti, kurus tā pie iespējas savāc un noslēpj. Žagatu slēptuvēs ir atrasti gan zelta gredzeni, gan ķēdītes.[5] Žagata ir viens no retajiem dzīvniekiem[6] un vienīgais putns, kas sevi atpazīst spogulī.[7] Ar žagatām tika veikts eksperiments, piestirpinot pie tām sarkanu uzlīmi, kuru varēja ieraudzīt tikai spogulī. Žagatas sevi apskatot spogulī, atbrīvojās no uzlīmes.[8]

Pilsētu žagatas ir diezgan droši putni, bet lauku apvidos dzīvojošās žagatas ir kautrīgākas un uzmanīgākas. Reizēm ir novērots, ka vairākas žagatas kooperējas, lai pakaitinātu kaķi. Ziemas periodā žagatas veido nelielus barus, kas kopīgi barojas un nakšņo.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žagata ir visēdāja un apēdīs jebkuru pieejamu dzīvnieku izcelsmes barību. Tā izēd citiem putniem olas un putnēnus, tā barojas ar kukaiņiem, tārpiem, maitu, graudiem, sēklām, augļiem un ogām.

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žagatas ir monogāmas un veido pārus uz mūžu. Ligzda parasti tiek iekārtota krūmos[2] vai augstos kokos. Tā tiek sakrauta no zariem, māliem un dubļiem, un pārsegta ar skraju zaru jumtu. Ligzdu žagata oderē ar smalkām saknītēm. Žagatas ligzdo aprīlī, maijā.[9] Dējumā ir 5 - 8 olas. Tās ir gaiši zaļas ar brūniem raibumiņiem.[2] Inkubācijas periods ilgst 20 dienas, olas perē tikai mātīte. Putnēniem apspalvojums izaug pēc 26 - 31 dienas.[9]

Žagatas dzīves ilgums ir 8 - 15 gadi.[3]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žagatai ir 15 pasugas:

Pēc DNS pētījumu veikšanas Korejas žagatas (Pica pica sericea) piederība Eiropas žagatai tiek apstrīdēta un ir ieteikts to izdalīt kā patstāvīgu sugu. Pagaidām DNS pētījumi nav veikti visām daudzveidīgajām žagatas pasugām, un iespējams, ka arī Āfrikas pasuga (P. p. mauretanica) un Arābijas pasuga (P. p. asirensis) ir patstāvīgas žagatu sugas.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados
  2. 2,0 2,1 2,2 J. Baumanis V. Klimpiņš "Putni Latvijā", 1997. ISBN 9984-04-585-4
  3. 3,0 3,1 3,2 Facts About Common Magpie
  4. The Birds of the Western Palearctic [Abridged]. OUP. 1997. ISBN 0-19-854099-X.
  5. Bird Intelligence -- European Magpie
  6. Mirror-Induced Behavior in the Magpie (Pica pica): Evidence of Self-Recognition
  7. Frans de Waal, The Age of Empathy: Nature's Lessons for a Kinder Society (New York: Harmony Books, 2009), 149.
  8. Magpies Challenge Bird Brain Myth
  9. 9,0 9,1 Magpie Pica pica

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Žagata