Žagata
| Žagata Pica pica (Linnaeus, 1758) |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder žagatu ģintij (Pica).
Žagata ir sastopama visā Eiropā un lielā daļā Āzijas, kā arī Ziemeļāfrikas rietumos. Tā ir vienīgā Eiropā sastopamā žagatu suga (izņemot Pireneju pussalu). Latvijā žagata ir parasta ligzdotāja un nometniece. Saskaņā ar 2009. gada pētījumiem ligzdojošo pāru skaits Latvijā, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinās.[1] Labprāt apmetas apdzīvotās vietas vai to tuvumā, arī lielās pilsētās. Ligzdai izvēlas apstādījumus, krūmainus ūdenstilpju krastus.[2]
Satura rādītājs |
Izskats un īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Žagatas ķermeņa garums ir 40 - 51 cm garš,[3] pieaugušiem putniem no kopējā ķermeņa garuma vairāk kā 50% ir astes garums. Spārnu platums 52 - 62 cm, svars 200 - 250 g.[3] Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm.[4]
Tās galva, kakls, mugura un krūtis ir melnas, ar zaļganvioletu metālisku spīdumu. Vēdera un plecu apspalvojums ir spoži baltā krāsā. Spārni ir divās krāsās: balti ar melnu, melnajām spalvām ziliviolets metālisks spīdums. Aste melna, ar vizuļojošu zaļganvioletu spīdumu. Kājas un knābis melni. Jauno putnu apspalvojuma krāsa ir līdzīga pieaugušajiem putniem, tikai to melnajām spalvām trūkst metāliskā spīduma.
Žagatas pasugas ārēji nedaudz viena no otras atšķiras. Āfrikas pasugai (P. p. mauretanica) ap acīm ir zilgana āda, kurai nav apspalvojuma, ķermenis tai viscauri ir melns, un tās astei trūkst metāliskā spīduma. Arābijas pasugas (P. p. asirensis) žagatas augumā ir nedaudz mazākas kā pārējās pasugas, melnajam apspalvojumam trūkst metāliskā spīduma, kā arī uz spārniem baltais laukums ir salīdzinoši mazāks. Toties Sibīrijas pasugai (Pica pica hemileucoptera) spārniem ir lielāks baltais apspalvojuma laukums, un melnajām spalvām ir izteikts zaļgans spīdums. Korejas žagatas melnajām spalvām ir vizuļojoš violets spīdums, spārni salīdzinoši garāki, bet aste īsāka.
Uzvedība [izmainīt šo sadaļu]
Žagatas ir lielas pļāpas. Katru reizi, kad tās lido viena otrai garām, tās sāk vicināt biežāk un spēcīgāk spārnus un skaļi žadzināt. Kad žagata nolaižas uz zemes, tā asti tur augstu gaisā, un tikai pēc nosēšanās tā lēnām un rūpīgi nolaiž asti. Uz zemes žagata gan staigā, gan lec ar abām kājām sāniski ar viegli paplestiem spārniem.
Žagatai ļoti patīk spīdīgi priekšmeti, kurus tā pie iespējas savāc un noslēpj. Žagatu slēptuvēs ir atrasti gan zelta gredzeni, gan ķēdītes.[5] Žagata ir viens no retajiem dzīvniekiem[6] un vienīgais putns, kas sevi atpazīst spogulī.[7] Ar žagatām tika veikts eksperiments, piestirpinot pie tām sarkanu uzlīmi, kuru varēja ieraudzīt tikai spogulī. Žagatas sevi apskatot spogulī, atbrīvojās no uzlīmes.[8]
Pilsētu žagatas ir diezgan droši putni, bet lauku apvidos dzīvojošās žagatas ir kautrīgākas un uzmanīgākas. Reizēm ir novērots, ka vairākas žagatas kooperējas, lai pakaitinātu kaķi. Ziemas periodā žagatas veido nelielus barus, kas kopīgi barojas un nakšņo.
Barība [izmainīt šo sadaļu]
Žagata ir visēdāja un apēdīs jebkuru pieejamu dzīvnieku izcelsmes barību. Tā izēd citiem putniem olas un putnēnus, tā barojas ar kukaiņiem, tārpiem, maitu, graudiem, sēklām, augļiem un ogām.
Ligzdošana [izmainīt šo sadaļu]
Žagatas ir monogāmas un veido pārus uz mūžu. Ligzda parasti tiek iekārtota krūmos[2] vai augstos kokos. Tā tiek sakrauta no zariem, māliem un dubļiem, un pārsegta ar skraju zaru jumtu. Ligzdu žagata oderē ar smalkām saknītēm. Žagatas ligzdo aprīlī, maijā.[9] Dējumā ir 5 - 8 olas. Tās ir gaiši zaļas ar brūniem raibumiņiem.[2] Inkubācijas periods ilgst 20 dienas, olas perē tikai mātīte. Putnēniem apspalvojums izaug pēc 26 - 31 dienas.[9]
Žagatas dzīves ilgums ir 8 - 15 gadi.[3]
Klasifikācija [izmainīt šo sadaļu]
Žagatai ir 15 pasugas:
- Pica pica pica - nominālpasuga, dzīvo Austrumeiropā un Eiropas centrālajā daļā;
- Pica pica galliae - dzīvo Francijā, Beļģijā un Vācijā;
- Pica pica melanotos - dzīvo Pireneju pussalā;
- Pica pica mauritanica - dzīvo Marokā, Alžīrijā un Tunisijā);
- Pica pica germanica - dzīvo Vācijā;
- Pica pica fennorum- dzīvo Skandināvijā, Somijā un Krievijas ziemeļrietumos;
- Pica pica bactriana - dzīvo Ukrainas austrumos un Krievijas dienviddaļā, Volgas un Donas upju baseina teritorijās, Azovas jūras ziemeļu piekrastē, Kaukāza ziemeļos, Turkmenistānā, Kirgizstānā, Kazahstānā, Afganistānā un Beludžistānā;
- Pica pica asirensis - dzīvo Arābijas pussalas dienvidos;
- Pica pica hemileucoptera - dzīvo Krievijas rietumu un centrālajā daļā, Sibīrijas centrālajā daļā, Altajā, Sajānu kalnos, Mongolijas ziemeļrietumos, Turkmenistānas austrumos un Tjanšana kalnos;
- Pica pica leucoptera - dzīvo Baikāla ezera reģionā, Mongolijas ziemeļaustrumos un Mandžūrijas ziemeļrietumos;
- Pica pica jankowskii - dzīvo Usūrijas dienvidos un Mandžūrijas austrumos;
- Pica pica kamtschatica - dzīvo Kamčatkas pussalā.
- Pica pica japonica - dzīvo Japānas ziemeļu daļā, Kjusju salā;
- Korejas žagata (Pica pica sericea) - dzīvo Usūrijā, Korejā, lielākajā daļā Ķīnas teritorijas un Taivānā.
- Pica pica bottanensis - dzīvo Butānā, Sikimā un Tibetas austrumos.
Pēc DNS pētījumu veikšanas Korejas žagatas (Pica pica sericea) piederība Eiropas žagatai tiek apstrīdēta un ir ieteikts to izdalīt kā patstāvīgu sugu. Pagaidām DNS pētījumi nav veikti visām daudzveidīgajām žagatas pasugām, un iespējams, ka arī Āfrikas pasuga (P. p. mauretanica) un Arābijas pasuga (P. p. asirensis) ir patstāvīgas žagatu sugas.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Latvijas parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos piecos gados
- ↑ 2,0 2,1 2,2 J. Baumanis V. Klimpiņš "Putni Latvijā", 1997. ISBN 9984-04-585-4
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Facts About Common Magpie
- ↑ The Birds of the Western Palearctic [Abridged]. OUP. 1997. ISBN 0-19-854099-X.
- ↑ Bird Intelligence -- European Magpie
- ↑ Mirror-Induced Behavior in the Magpie (Pica pica): Evidence of Self-Recognition
- ↑ Frans de Waal, The Age of Empathy: Nature's Lessons for a Kinder Society (New York: Harmony Books, 2009), 149.
- ↑ Magpies Challenge Bird Brain Myth
- ↑ 9,0 9,1 Magpie Pica pica
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Žagata
- Žagatas foto (putnubildes.lv)
- Žagatas foto (flickr.com)
- Intervija ar melnbalto garasti
- Čabim patīk būt zaglīgam
- Runājoša žagata dzied kā gailis
- Par dzīvnieku un putnu pieradināšanu
- Latvijas putni]
- Kādēļ vārna un žagata ziemā paliek tepat (Latviešu tatas pasaka)
- Magpies and Treepies
- European Magpie videos, photos & sounds
- Ageing and sexing (PDF) by Javier Blasco-Zumeta
