Žaneta Jaunzeme-Grende

Vikipēdijas lapa
Žaneta Jaunzeme-Grende
Žaneta Jaunzeme-Grende 2012. gadā
Latvijas Republikas kultūras ministre
Amatā
2011. gada 25. oktobris — 2013. gada 16. septembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Priekštecis Sarmīte Ēlerte
Pēctecis Dace Melbārde

Dzimšanas dati 1964. gada 10. martā (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Visu Latvijai! (2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Ants Grende
Profesija uzņēmēja
Augstskola

Žaneta Jaunzeme-Grende (dzimusi Žaneta Akantjeva[1] 1964. gada 10. martā Rīgā;[2] no 1990. gada mātes uzvārdā Žaneta Jaunzeme) ir latviešu uzņēmēja un politiķe, bijusī Latvijas kultūras ministre, pārstāv Nacionālo apvienību. Iepriekš bijusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītību ieguvusi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (beigusi 1987. gadā),[1] Latvijas Universitātē un Rīgas Starptautiskajā biznesa un administrācijas augstskolā.[3][4]

Padomju laikā darbojusies Komjaunatnē.

Viņa ir strādājusi Bērnu slimnīcā, Latvijas Depozītu bankā, Centra bankā, apdrošināšanas uzņēmumos "Balta" un "Unipolise", uzņēmumā "Visbija". Bijusi veiksmīga uzņēmēja.[5] 2006. gadā uzsāka darbu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, sākumā divus gadus bija tās padomes locekle, līdz 2008. gada aprīlī kļuva par valdes priekšsēdētāju. 2011. gada pirmajā pusē Ž. Jaunzeme-Grende atstāja šo amatu, lai pievērstos politiskajai darbībai.[6]

Ž. Jaunzeme-Grende aktīvi nodarbojusies ar orientēšanās sportu, īslaicīgi (2001—2003) bijusi Latvijas Orientēšanās federācijas prezidente,[7] kā arī organizējusi tautas orientēšanās sacensības "Magnēts".[8] Viņas dzīvesbiedrs ir viens no savulaik labākajiem Latvijas orientieristiem, šobrīd velo orientēšanās entuziasts Ants Grende.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā Ž. Jaunzeme-Grende iestājās partijā "Visu Latvijai!",[9] kas tā paša gada vasarā kopā ar TB/LNNK izveidoja vienotu politisko partiju. 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēja, taču piedalījās Nacionālās apvienības priekšvēlēšanu kampaņā. 2011. gada 25. oktobrī viņa kļuva par kultūras ministri Valda Dombrovska trešajā valdībā.[10]

2013. gada septembrī viņa atbrīvoja no darba Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru, jo kultūras ministrei būtisks apsvērums bija nacionālās pašapziņas stiprināšana: "Lai ikviens mūsu valsts iedzīvotājs arī ar operas palīdzību saņemtu to, ko var sniegt Latvijas (bet ne tikai) komponisti, mūziķi, dziedātāji un dejotāji." Tomēr viņa atzina, ka "Opera funkcionē teicami,"[11] bet tās vadītājs tika atbrīvots, jo zaudējis ministres uzticību. Tomēr tas prasīja arī pašai ministrei amatu: no ministres amata Ž. Jaunzeme-Grende tika atbrīvota 2013. gada 16. septembrī,[12] kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pieprasīja demisiju pēc A. Žagara atbrīvošanas, kā iemeslu minot ministres nespēju sadarboties ar pārraudzībā esošo nozari.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Sarmīte Ēlerte
Latvijas kultūras ministre
2011. gada 25. oktobris2013. gada 16. septembris
Pēctecis:
Dace Melbārde