Žanis Butkus

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žanis Butkus
Žanis Butkus
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 29. jūlijā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Kurzemes guberņa, Dobeles apriņķis, Mežmuižas pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija, Tērvetes novads)
Miris 1999. gada 15. maijā (92 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Aļaskā
Tautība latvietis
Vecāki Fricis un Anna Butkus
Dzīvesbiedre Velta
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Hauptsturmführer (kapteinis)SS-Hauptsturmfuehrer collar.svg
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Dzelzs krusts (I un II šķiras)
Vācu krusts (zeltā)
Tuvcīņas nozīme (sudraba)
Kājnieku trieciena nozīme (sudraba)
Austrumu frontes medaļa

Žanis Butkus (1906. gada 29. jūlijs1999. gada 15. maijs) bija Latviešu leģiona Waffen-Hauptsturmführer (kapteinis), kurš tika apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Viņa varonību kaujas laukā apliecināja, tas, ka viņš bija apbalvots ar teju visiem apbalvojumiem, kurus varēja iegūt Trešā reiha bruņotajos spēkos.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis tagadējā Tērvetes novada Augstkalnes pagastā, Mazberķenes muižā. Tēvs un māte bija laukstrādnieki. Neilgi pēc viņa dzimšanas no plaušu karsoņa nomira tēvs Fricis. Māte dodas strādāt uz Tērvetes pagastu, bet Žani audzina vecmāmiņa (mātes māte). Līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu viņš pārceļas pie mātes, kura tobrīd strādā "Liellstiļu" māju saimniecībā. Vācu karaspēkam ienākot Latvijas teritorijā ģimene dodas uz Rīgu, kur Žanis sāk iet skolā. Pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā viņi atgriežas "Liellstiļās", kur 1918. gadā Žanis pabeidza Kalnmuižas pagastskolu. Pēc tam strādājis "Liellstiļās" kā kalps, līdz viņa māte apprecējās ar saimnieku. Brīvajā laikā paticis lasīt, medīt, kā arī makšķerēt.

Iestājies aizsargos, kur uzsāka nodarboties ar sportu. 1927. gadā iesaukts Latvijas armijā. Apmeklējis vakara vidusskolu, kuru pabeidza dienesta laikā. Virsdienesta instruktors 3. Jelgavas kājnieku pulkā, taču bijis nepieciešams vecāku saimniecībā. Demobilizējies kā kaprālis. Pēc atgriešanās atkal iestājās aizsargos, 16. Jelgavas aizsargu pulkā. 1932. gadā apprecējies. Jau dienesta laikā uzrādīja dotības šaušanā, sāka piedalīties Latvijas un Baltijas mēroga šaušanas sacensībās šaušanas sporta sacensībās, gūstot ievērojamus panākumus. Bija sava pagasta aizsargu priekšnieks.

Pēc Latvijas okupācijas varas iestādes par viņu vairākkārt interesējās. Lai izvairītos no vajāšanām vai iespējamām represijām devās uz Rīgu, tomēr pēc kāda laika atgriezās ar ģimeni mājās. 1941. gada 14. jūnijā uzzinot par to, ka varbūt notiks izvešanas paslēpās mežā. Viņa ģimene, sieva un meita, tiek aizvesta uz Sibīriju. Sākoties 2. Pasaules karam izveidoja partizānu vienību cīņai ar bēgošajām Sarkanās armijas daļām un padomju varas atbalstītāju iznīcināšanai.

Brīvprātīgi viens no pirmajiem 1942. gadā pieteicās dienestā Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģionā.[2] Kopš 1943. gada dienēja 19. SS divīzijā. Par izrādīto varonību un panākumiem kaujas laukā apbalvots ar daudziem apbalvojumiem, tai skaitā ar augstāko Trešā reiha apbalvojumu: Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Vairākkārt ievainots un kontuzēts kaujās. Uzdienējis līdz kapteiņa (Waffen-SS-Hauptsturmführer) dienesta pakāpei. Pēdējā savā kaujā Kurzemes katlā, kurā viņš piedalījās, tika ievainots kājā. Vairākus mēnešus viņš pavadīja lazaretē, bet vēlāk parādījās komplikācijas un viņš tika pārvests uz Vāciju, kur tika veikta kājas operācija. Līdz kara beigām viņš atradās okupētajā Dānijā, latviešu veselības uzlabošanas bataljonā.

Karam beidzoties nokļuva gūstā, bet pēc filtrācijas iziešanas devās uz ASV kontrolēto Vācijas zonu. Apprecējies otrreiz. Iemācījies sudrabkaļa amatu. Bija aktīvs Daugavas Vanagu biedrs. Vēlāk pārcēlies uz ASV, kur no 1985. gada dzīvoja Aļaskas štatā.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]