Žanis Lipke

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žanis Lipke
Jānis Lipke
Žanis un Johanna Lipkes
Žanis un Johanna Lipkes
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 1. februārī
Valsts karogs: Krievija Jelgava, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija
Miris 1987. gada 14. maijā (87 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, LPSR, PSRS
Tautība latvietis
Nodarbošanās strādnieks
Dzīvesbiedre Johanna Lipke

Žanis Lipke (īstajā vārdā Jānis Lipke; dzimis 1900. gada 1. februārī Jelgavā, miris 1987. gada 14. maijā Rīgā) bija ostas strādnieks, ebreju glābējs 2.pasaules kara laikā.

No 1919. līdz 1920. gadam dienēja Latvijas armijas Daugavpils artilērijas pulkā. Dzīvoja Rīgā dažādās vietās līdz 1934. gadā nopirka māju Ķīpsalā, Balasta dambī.

Nopelni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad Latvijā 2.pasaules kara laikā ienāca vācu karaspēks, Lipke sāka strādāt par strādnieku Sarkanajos spīķeros, kur radās iespēja palīdzēt ebrejiem. Tie tika izvietoti dažādās slēptuvēs Rīgā un Dobeles apkaimē. No 400 - 450 ebrejiem, kurus izglāba Latvijas iedzīvotāji, Lipke kopā ar sievu Johannu, draugiem un paziņām nosargāja apmēram 55 ebreju dzīvības.

Pēc kara padomju iestādes ar aizdomām skatījās uz Lipkes darbību un to noklusēja, jo nebija skaidri viņa rīcības motīvi. Lipke vairākkārtīgi tika saukts uz VDK. Arī viens no izglābtajiem Izaks Drizins vēlāk liecināja

"Es Žanim biju pilnīgi svešs cilvēks un nevarēju saprast, kāpēc viņš to dara, kad apkārt notiek slepkavošana. Parādās cilvēks kā brīnums — ar mieru glābt nāvei nolemtos. Naudu viņš neņēma, komunists viņš nebija, un nevarēju saprast, kāpēc viņš uzņēmās tādu nastu un katru dienu sevi pakļāva nāves briesmām."

Pēc kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kara Lipke ar sievu turpināja dzīvot mājiņā Balasta dambī. 1977. gadā viņam izdevās nokļūt Izraēlā, kur viņu sagaidīja cilvēku pūļi, kuri nesa viņu pa pilsētas ielām. Arī izdzīvojušie Latvijas ebreji tradicionāli pulcējās pie Lipkēm Ziemassvētkos un Jāņos. Lipkem un viņa sievai piešķirts Izraēlas valsts apbalvojums "Taisnīgais starp tautām". Viņa piemiņai iestādīts koks Jadvašem Holokausta memoriālā.

Žanis Lipke mira pēc devītā infarkta 1987. gada 14. maijā[1].

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lipkes vārdā nosaukta iela Rīgā. Pie mājas, kurā viņš dzīvoja, atrodas piemiņas plāksne ar uzrakstu: "Šajā namā dzīvojuši pasaules taisnie Žanis Lipke, viņa sieva Johanna, viņu dēli Zigfrīds un Alfrēds. Dievišķas gaismas apmirdzēti, viņi pasniedza glābjošu roku. 1941–1944." Atklājot piemiņas plāksni Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga par Lipki teica:

"Viņš vadījās pēc tā likuma, kas saka mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, jo katrs cilvēks, kas tiek iznīcināts, tas ir uzbrukums cilvēces pamatvērtībām. Katrs pāridarījums, kas tiek jebkuram no mums izdarīts, ir uzbrukums arī mums pašiem un mūsu pašu cilvēcībai. Es priecājos, ka tiek atklāta šī piemiņas plāksne cilvēkam, kas visgrūtākajos apstākļos spēja aizstāvēt cilvēcību un glābt citu dzīvības, būdams gatavs riskēt ar sevis paša dzīvību. Un būtu jauki, ja kādu dienu šī vēsturiskā vieta varētu kļūt par piemiņas vietu vispār nākamajām paaudzēm un lai atgādinātu mūžu mūžos, ka Latvijā ir bijuši tādi cilvēki arī tajā posmā, ar kuriem varam lepoties."[2]

Par Žani Lipki režisors Rodrigo Rikards uzņēmis dokumentālo filmu "Žanis un citi" (2000). Lipkes piemiņai Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8, uzbūvēts memoriāls[3], kuru 2013. gada 30. jūlijā atklāja Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Izraēlas prezidents Šimons Peress.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]