Žanna d'Arka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par franču nacionālo varoni. Par citām jēdziena Žanna d’Arka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Žanna d'Arka
Jeanne d'Arc
portrets (ap 1485. gadu, Žannas dzīves laikā radīts portrtets nav saglabājies)
portrets (ap 1485. gadu, Žannas dzīves laikā radīts portrtets nav saglabājies)
Personīgā informācija
Dzimis ap 1412. gadu
Domremī, Baras hercogiste
(Vogēzi, Karogs: Francija Francija)
Miris 1431. gada 30. maijā
Ruāna, Normandija, Anglijas un Francijas duālā monarhija (Piejūras Sēna, Karogs: Francija Francija)
Nodarbošanās kareive, vizionāre

Žanna d'Arka (franču: Jeanne d'Arc, dzimusi ap 1412. gadu[1], mirusi 1431. gada 30. maijā), pazīstama arī kā "Orleānas jaunava", bija katoļu svētā, kā arī Francijas nacionālā varone, kura dzīvoja 15. gadsimtā.

Simtgadu kara beigu posmā viņa paziņoja, ka Dievs viņai licis atbrīvot Franciju no burgundiešu un angļu iekarotājiem un 1429. gadā lūdza nekronētajam Francijas karalim Šarlam VII atļauju piedalīties karā. Saņēmusi karaļa atbalstu viņa devās uz aplenkto Orleānu, kur viņai izdevās deviņu dienu laikā izbeigt aplenkumu. Pēc pēkšņās uzvaras viņai izdevās pierunāt Šarlu VII piešķirt viņai tiesības komandēt armiju un atļauju īstenot viņas plānu ieņemt Luāras tiltus, lai atbrīvotu ceļu uz dziļi ienaidnieka teritorijā esošo Reimsu, kur varētu notikt kronēšana.

Žannas d'Arkas ģerbonis: Francijas karaļnama lilijas, apvienotas ar Orleānas hercoga kroni. Vertikālais vai slīpais ģerboņa šķēlums apzīmē ārlaulības dzimšanu.

Plāns izdevās un angļu armijas galvenā daļa atkāpās bēgot, un frančiem, ciešot tikai nelielus zaudējumus, izdevās sagūstīt vai nogalināt lielu daļu angļu komandieru. Frančiem dodoties uz Reimsu, kur 1429. gada 17. jūlijā notika Šarla VII kronēšana, pilsētas viņu ceļā bez pretošanās padevās.

Lai gan Žanna vēlējās doties uzbrukt Parīzei, Francijas galms mēģināja noslēgt pamieru ar Burgundijas hercogu Filipu Labo, tas neizdevās, bet pa to laiku Parīzes aizsardzība tika pastiprināta. Uzbrukums Parīzei neizdevās un armija saņēma karaļa pavēli atkāpties.

Dažus mēnešus vēlāk Žanna devās uz Kompjēnu, aizstāvēt to pret burgundiešu-angļu armiju, kura bija aplenkusi pilsētu, tur 1430. gada 23. maijā viņa krita burgundiešu gūstā. Tā kā Žannas ģimene nespēja samaksāt par viņu izpirkumu un Žannas vairākkārtējie bēgšanas mēģinājumi neizdevās, viņa par 10000 franku tika pārdota angļiem, kuri viņu notiesāja uz nāvi sadedzinot sārtā, pamatojot to ar Biblisko ģērbšanās likumu pārkāpumu.

Pēc nāvessoda izpildīšanas, Ruānā 1431. gada 30. maijā viņas pelni tika izkaisīti Sēnā. 1452.-1456. gadā pēc radinieku pieprasījuma tika veikta atkārtota izmeklēšana, kurā Žannu atzina par nevainīgu, bet 1920. gada 16. maijā pāvests Benedikts XV iecēla viņu svēto kārtā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vēsturnieki uzskata, ka viņa varētu būt dzimusi 1412. gada 6. janvārī