Žans Reno

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žans Reno
Jean Reno
Žans Reno
Dzimis 1948. gada 30. jūlijā (66 gadi)
Valsts karogs: Maroka Kasablanka, Maroka
Nodarbošanās aktieris
Darbības gadi 1979—pašlaik

Žans Reno (franču: Jean Reno; dzimis 1948. gada 30. jūlijā) ir franču aktieris.

Reno dzimis Kasablankā, Marokā. Viņa vecāki bija spāņi no Andalūzijas,[1] kuri bija pārcēlušies uz Maroku darba meklējumos laikā, kad Spānijā valdīja Franko režīms. 17 gadu vecumā Reno pārcēlās uz Franciju. Viņš dienēja Francijas armijā un līdz ar to ieguva pilsoņa statusu.[2] Parīzē viņš apmeklēja teātra mākslas kursus.[3]

Reno sāka filmēties 1979. gadā, bet kļuva pazīstams plašai publikai tikai 40 gadu vecumā, kad par savu atveidoto otrā plāna lomu Luka Besona filmā Le grand bleu (1988) tika nominēts Cēzara balvai. Vēl divas reizes Reno nominēts šai balvai par galvenajām lomām filmās Les Visiteurs (1993) un "Leons" (Léon: The Professional, 1994). 2000. gadā saņēmis Eiropas Kino balvu "Sasniegums pasaules kinomākslā" (Outstanding European Achievement in World Cinema).

Reno ir spēlējis lomas vairākās plaši pazīstamās filmās: "Nikita" (1990), "Franču skūpsts" (French Kiss, 1995), "Neiespējamā misija" (1996), "Godzilla" (1998), "Ronins" (1998), "Purpura upes" (Les rivières pourpres, 2000), "Tīģeris un sniegs" (La tigre e la neve, 2005), "Rozā pantera" (2006), "Da Vinči kods" (2006), Ca$h (2008), "Rozā pantera 2" (2009), "Brīvdienu terapija" (Couples Retreat, 2009), "Nemirstīgais (22 lodes)" (L'Immortel, 2010).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]