Žeimele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žeimele
Žeimelis
—  Ciems  —
Zeimelis2.JPG
Ģerbonis: Žeimele
Ģerbonis
Žeimele (Lietuva)
Žeimele
Žeimele
Koordinātas: 56°16′N 23°59′E / 56.267°N 23.983°E / 56.267; 23.983Koordinātas: 56°16′N 23°59′E / 56.267°N 23.983°E / 56.267; 23.983
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Šauļu apriņķis
Iedzīvotāji (2011)
 - kopā 953
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)

Žeimele, arī Žeime (lietuviešu: Žeimelis, vācu: Scheimeln) ir ciems Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī. Atrodas valsts ziemeļu daļā, netālu no Latvijas robežas. Līdz 16. gs. bijusi Livonijas konfederācijas un Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, tādēļ šeit stipras luterāņu baznīcas tradīcijas, latviešu valodā runājoša minoritāte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi minēta 1500. gadā kā Žeimeles muiža. No 13. līdz 14. gadsimtam vēstures avotos šeit pletusies zemgaļu Silenes novada zeme, ko iekarojis Livonijas ordenis. 1540. gadā dibināta evanģēliski luteriskā baznīca. 1542. gadā pieminēts Žeimes miestiņš.

1561. gadā pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Žeimeles apvidus nokļuva Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. No 1585. līdz 1587. gada, Žeimeles apvidus bija pievienots Polijai-Lietuvai.

1596. gadā pie Žeimeles luterāņu baznīcas atvēra pirmo skolu. Līdz 1783. gadam Žeimeles luterāņu draudze ietilpa Kurzemes konsistorijas Bauskas diacēzē, pēc tam Lietuvas konsistorijā.

1826. gadā uzcelta Svētā Pētera un Pāvila katoļu baznīca. 1920. gadā dibināta vidusskola, bet 1937. gadā dibināta lauksaimniecības skola. 1993. gadā atklāts Žeimeles Zemgales novada muzejs.

Žeimeles nosaukuma maiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski vietas nosaukums ir stipri mainījies gadsimtu gaitā: Sheime, Žeime, Žeimeli, Žeimis, Scheimeln. Latviešu valodā vēl 19. gs. saukta par Žeimi, bet 20. gs. par Žeimeli. Uzskata, ka nosaukums žeimys cēlies no seno zemgaļu valodas „tas, kurš salst" vai "ziemelis“. Tādā gadījumā žeimė nozīmēja „salta vieta“.

Žeimelē dzīvojuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gothards Frīdrihs Stenders - luterāņu mācītājs, rakstnieks, latviešu literārās valodas veidotājs.
  • Teodors Grothuss (Theodor Grotthuss) - fotoķīmijas pirmā likuma atklājējs, pirmās elektrolīzes teorijas izveidotājs
  • Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (Michael Andreas Barclay de Tolly) - feldmaršals, Krievijas armijas pavēlnieks kara pret Napoleonu pirmajā etapā ticis kristīts Žeimeles luterāņu baznīcā 1761. gada 27. decembrī
  • Ābrams Īzaks Kūks (Abraham Isaac Kook) - Palestīnas virsrabīns, reliģiskā cionisma pamatlicējs.
  • Juozas Šliavas, vēsturnieks

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]