Žemaitijas kunigaitija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žemaitėjės seniūnėjė
Ducatus Samogitiae
Žemaitija
11. gadsimts – 1795.
Flag Coat of arms
vēsturiskais karogs vēsturiskais ģerbonis
Location of autonoma teritorija
Žemaitijas atrašanās vieta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā
Pārvaldes centrs Medininki (Varņi)
Reliģija baltu pagānisms, no 1417. gada katolicisms
Valdība militāra aristokrātija
Vēsture
 - Dibināta 11. gadsimts
 - Vācu ordenis atteicās no teritoriālām pretenzijām par labu Lietuvas dižkunigaitijai 1411.
 - Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs atzina Žemaitijas autonomiju 1441.
 - kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts autonomu daļu 1569.
 - tika inkorporēta Krievijas impērijas Kauņas guberņas sastāvā 1795.
 - Likvidēta 1795.
Platība 25 700 km²

Žemaitijas kunigaitija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė, lietuviešu: Žemaičių seniūnija, poļu: Księstwo żmudzkie, latīņu: Ducatus Samogitiae), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā. Līdz pat 1411. gadam saglabāja baltu pagānismu kā valdošo reliģiju un nepakļāvās Vācu ordeņa mēģinājumiem to iekļaut Livonijas, vēlāk Prūsijas ordeņvalsts sastāvā. 1417. gadā, pēc tam, kad žemaiši pieņēma katoļu ticību, tika nodibināta Žemaitijas bīskapija.

1441. gadā Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs atzina Žemaitijas autonomiju un tiesības vēlēt zemes vecāko. Lietuvas dižkunigaiši, no 1569. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki lietoja Žemaitijas hercoga titulu. Pēc Polijas trešās dalīšanas 1795. gadā Žemaitijas teritorija tika inkorporēta Krievijas impērijas Viļņas guberņas, Lietuvas guberņas (1796—1801), visbeidzot Kauņas guberņas sastāvā (1842).


Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]