Žemaitijas kunigaitija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žemaitėjės seniūnėjė
Ducatus Samogitiae
Žemaitija
11. gadsimts – 1795.
Flag Coat of arms
vēsturiskais karogs vēsturiskais ģerbonis
Location of autonoma teritorija
Žemaitijas atrašanās vieta Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā
Pārvaldes centrs Medininki (Varņi)
Reliģija baltu pagānisms, no 1417. gada katolicisms
Valdība militāra aristokrātija
Vēsture
 - Dibināta 11. gadsimts
 - Vācu ordenis atteicās no teritoriālām pretenzijām par labu Lietuvas dižkunigaitijai 1411.
 - Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs atzina Žemaitijas autonomiju 1441.
 - kļuva par Polijas-Lietuvas kopvalsts autonomu daļu 1569.
 - tika inkorporēta Krievijas impērijas Kauņas guberņas sastāvā 1795.
 - Likvidēta 1795.
Platība 25 700 km²

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste (poļu: Księstwo żmudzkie) vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė, lietuviešu: Žemaičių seniūnija), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti (latīņu: Ducatus Samogitiae), bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz pat 1411. gadam žemaiši saglabāja baltu pagānismu kā valdošo reliģiju un kopš 13. gadsimta vidus nepakļāvās Vācu ordeņa mēģinājumiem to iekļaut Livonijas, vēlāk Prūsijas ordeņvalsts sastāvā. Tomēr 1398. gadā pēc Saliņas līguma noslēgšanas dižkunigaitis Vītauts Dižais noslēdza miera līgumu ar Vācu ordeni, kurā "iznomāja" Žemaitijas fogteju (Vogtei Samogitien) lielmestram. 1409. gadā sākās žemaišu sacelšanās, ko atbalstīja Polijas karalis Jagailis, kas bija formālais iemesls lielmestra Ulriha fon Juningena lēmumam doties karagājienā uz Lietuvu, kas beidzās ar Vācu ordeņa sagrāvi Grīnvaldes kaujā.

1411. gadā pēc Pirmā Toruņas līguma Žemaitiju iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā kā kunigaitiju līdztekus Viļņas kunigaitijai un Traķu kunigaitijai. 1417. gadā, pēc tam, kad žemaiši pieņēma katoļu ticību, tika nodibināta Žemaitijas bīskapija. 1441. gadā Lietuvas dižkunigaitis Kazimirs atzina Žemaitijas autonomiju un tiesības vēlēt zemes vecāko. Lietuvas dižkunigaiši, no 1569. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki lietoja Žemaitijas hercoga titulu. 1655. gada 20.oktobrī Otrā Ziemeļu kara laikā Žemaitijas pilsētā Ķedaiņos tika parakstīts līgums par Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveidi, kas paredzēja Žemaitijas hercogistes pašnoteikšanās tiesības Zviedrijas-Lietuvas vasaļatkarībā. Pēc Polijas dalīšanas 1795. gadā Žemaitijas kunigaitijas ziemeļu daļu Nemunas labajā krastā anektēja Krievijas impērija un iekļāva jaunizveidotās Lietuvas guberņas sastāvā, bet dienvidu daļu Nemunas kreisajā krastā anektēja Prūsijas karaliste.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žemaitijas kunigaitija bija sadalīta 28 novados (lietuviešu: valsčius) jeb traktos (poļu: trakt):

  • Palanga (Palangos valsčius, Połąga), tagad Palangas pašvaldībā
  • Gandinga (Gandingos valsčius, Gondinga), tagad Pluņģes rajonā
  • Rietava (Rietavo valsčius, Retów), tagad Rietavas pašvaldībā
  • Tveri (Tverų valsčius, Twery), tagad Rietavas pašvaldībā
  • Medingēni (Medingėnų valsčius, Medyngiany), tagad Rietavas pašvaldībā
  • Pajūre (Pajūrio valsčius, Pojurze), tagad Šilales rajonā
  • Telši (Telšių valsčius, Telsze), tagad Telšu rajonā
  • Viešvēni (Viešvėnų valsčius, Wieszwiany), tagad Telšu rajonā
  • Patumše (Patumšių valsčius, Potumsza), tagad Telšu rajonā
  • Biržuvēni (Biržuvėnų valsčius, Birżyniany), tagad Telšu rajonā
  • Pavandene (Pavandenės valsčius, Powondeń), tagad Telšu rajonā
  • Žarēni (Žarėnų valsčius, Żorany), tagad Telšu rajonā
  • Mazie Dirvēni (Mažųjų Dirvėnų valsčius, Małe Dyrwiany), tagad Telšu rajonā
  • Lielie Dirvēni (Didžiųjų Dirvėnų valsčius, Wielkie Dyrwiany), tagad Šauļu rajonā
  • Šauļi (Šiaulių valsčius, Szawle), tagad Šauļu pašvaldībā
  • Kraže (Kražių valsčius, Kroże), tagad Ķelmes rajonā
  • Beržēni (Beržėnų valsčius, Berżany), tagad Ķelmes rajonā
  • Užvente (Užvenčio valsčius, Użwenty), tagad Ķelmes rajonā
  • Karklēni (Karklėnų valsčius, Korklany), tagad Ķelmes rajonā
  • Šeduva (Šiauduvos valsčius, Szadów), tagad Radvilišķu rajonā
  • Josvaiņi (Josvainių valsčius, Jaswony), tagad Ķēdaiņu rajonā
  • Vilkija (Vilkijos valsčius, Wilki), tagad Kauņas rajonā
  • Arjogala (lietuviešu: Ariogalos valsčius, poļu: Ejragoła), tagad Raseiņu rajonā
  • Raseiņi (Raseinių valsčius, Rosienie), tagad Raseiņu rajonā
  • Vidukle (Viduklės valsčius, Widukle), tagad Raseiņu rajonā
  • Tendžjogala (Tendžiogalos valsčius, Tendziagoła), tagad Raseiņu rajonā
  • Veļona (Veliuonos valsčius, Wielona), tagad Jurbarkas rajonā
  • Karšuva (Karšuvos valsčius, Korszew), tagad Tauraģes rajonā

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā Coat of arms of Lithuania.svg
Pirms:
Viļņas kunigaitija
Viļņas vaivadija
14131795
Pēc:
Lietuvas guberņa, Viļņas guberņa (no 1801)
Pirms:
Traķu kunigaitija
Traķu vaivadija
14131795
Pēc:
Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), daļēji Kauņas guberņai (no 1843),

Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (18161837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)

Pirms:
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas kunigaitija
14111795
Pēc:
Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), Kauņas guberņai (no 1843),

Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (18161837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)

Pirms:
Vācu ordeņa valsts
Mēmeles komtureja
Prūsijas hercogistes
no 1701. gada Prūsijas karalistes
Mēmeles apriņķis

15251772
Pēc:
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)